Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Edgars FREIDENFELDS


Edgars FREIDENFELDS
Profesors Edgars Freidenfelds nodibināja un izveidoja Rīgas segneto un pjezoelektriķu keramikas pētījumu skolu. Pētījis titanātu, niobātu, ferītu struktūras un to dielektriskās īpašības. Ap 100 izgudrojumu autors.
Dzimis: 1922.g. 9.jūlijā, Pleskavā
Miris: 1988.g. 23.februārī Rīgā



Intereses izgudrošanas jomā:

  • Pjezokeramikas modificēšana
  • Segnetoelektriķu cietie šķīdumi ar dažādu kristālisko (neizomorfo) struktūru
  • Niobātu segnetoelektriķu cietie šķīdumi
  • Stiklkristāliskie pjezoelektriķi

Galvenais izgudrojums:

Kopā 97 PSRS autorapliecības, 1 Francijas patents

  • Pjezoelektrisks keramisks materiāls. PSRS autorapliecība Nr. 1544754, 1990
  • Dielektrisks keramisks materiāls. PSRS autorapliecība Nr. 1527219, 1989
  • Elektrību vadošs stikls. PSRS autorapliecība Nr. 1522674, 1989
  • Piezoelectric lead zirconate titanate ceramics. Francijas patents 2219132, 1975

Izgudrojumu būtības īss raksturojums:

  • Pjezoelektriskā keramika ir materiāls, kas izraisa pjezoelektrisku efektu, t.i. var pārvērst elektrisko enerģiju mehāniskajā un otrādi. Praktiskas nozīmes pjezoelektriķu radīšana, veicot polikristālisku materiālu apstrādi, cieši saistīta ar segnetoelektrības problēmām. 1945.gadā zinātnieki atklāja segnetoelektriskas īpašības bārija titanātam BaTiO3 . Tas veicināja segnetoelektrības pētījumus. Polarizējot BaTiO3 segnetoelektriskās keramikas paraugus līdzsprieguma laukā, tos var izmantot kā pjezoelektriskus elementus. Atšķirībā no segneto sāls, BaTiO3 keramika nešķīst ūdenī, tai piemīt augsta ūdens un karstumizturība, tai var tikt dota jebkura vēlamā forma. Segnetokeramiku kā pjezoelektrisku materiālu plaši sāka izmantot pēc PZT (svina-cirkonija-titanāta) keramikas parādīšanās. Šī keramika ietver sevī svina titanāta PbTiO3 (Tc =500°C) un antisegnetoelektriķa svina cirkonāta PbZr O3 (Tc =234°C) cieto sķīdumu. Sevišķi plašu pielietojumu atradis keramikas sastāvs Pb( Zr0,55 Ti 0,45 )O3, kas tuvs tetragonālai – romboedriskai pārejai.
  • Profesora Edgara Freidenfelda radītais zinātniski tehniskais virziens turpina pastāvēt un attīstīties RTU Silikātu materiālu institūtā funkcionālās elektrokeramikas pētījumu grupā (vad. L.Timma). Tiek strādāts pie jaunu optiski caurspīdīgu elastīgu kompozītmateriālu radīšanas, izmantojot PLZT (svina – lantāna – cirkonija titanāta) cietos šķīdumus. Saņemti vairāki Latvijas patenti (I.Āboltiņa, R.Ramata, L.Timma. Pjezoelektrisks keramisks materiāls. LV Nr.11185, 1996; u.c.).

Izglītība:

  • Latvijas universitāte, Ķīmijas fakultāte, 1949
  • Ķīmijas zinātņu kandidāts, 1952
  • Ķīmijas zinātņu doktors, 1972
  • Profesors, 1974

Darba gaitas:

  • LU Ķīmijas fakultāte, Silikātu tehnoloģijas katedra, vecākais pasniedzējs, 1952-1956, docents, 1956
  • Rīgas Politehniskais institūts, docents un profesors, 1958 - 1988

Apbalvojumi:

  • Latvijas PSR Valsts prēmija par jaunu stiklveida un keramikas materiālu fizikāli-ķīmisko pamatu izstrādi un ražošanas organizāciju, 1977
  • Par izciliem sasniegumiem segneto un pjezoelektrisko materiālu pētīšanas jomā ierakstīts Rīgas Politehniskā institūta Goda grāmatā, 1981

Publikācijas:

Svarīgākās publikācijas:

Kopā publicēti 185 zinātniski raksti

  • Monogrāfija „Keramikas ķīmiskās tehnoloģijas teorētiskie pamati”, Rīga, RPI, 89.lpp. 1978 (latv. un krievu val.)

Publikācijas par E.Freidenfeldu:

  • Profesors Edgars Freidenfelds. Personālais bibliogrāfiskais rādītājs, Rīga, 1982

Fotoalbums