Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Ādolfs IRBĪTE


Ādolfs IRBĪTE

...Vesels simts ražošanā iemiesotu radioaparātu dizaina projektu – tas ir gandrīz viss VEF un Popova radiorūpnīcu devums. Varam droši teikt, ka katrs Latvijā ražots radioaparāts nozīmē arī Ādolfa Irbīša darbu... "
Borgs, Karogs, 1980, Nr 12, lpp.138)

Izgudrotāja Kārļa Irbīša brālis

Dzimis: 1910.gada 4.decembrī, Rīgā
Miris: 1983.gada 31.augustā, Rīgā


Galvenais izgudrojums:

Radioaparātu, radiouztvērēju, radiolu un magnetofonu dizains

  • No 1935.gada - visas «VEF» radio produkcijas ārējais veidols
  • No 1960.gada - R/A «Radiotehnika» radio produkcijas ārējais veidols

Radioaparātu, radiouztvērēju, radiolu un magnetofonu dizains:

VEF 1935-1939:

    VEFAR MD/35; VEFAR MD/37; VEFAR 2L MD/37; VEFAR 2BD/37; VEFTRIO 3BD/37; VEFSUPER MD/37; VEF LUX M 707; VEFSUPER LMD/37; VEFSUPER LUX MD/37; VEFSUPER LUXUS MD/37; VEFON MD/39; VEF SUPER MD/39; VEFAR MD/39; VEFTRIO BD/39; VEFAR 2BD/39; VEFSUPER KBD/39 (pārnēsājamais radiouztvērējs ar baterijām)

VEF 1940:

    VEFLUXUS M 1307 (ar spiedpogu automātisko noskaņošanu); VEFLUX M 607; VEFON M 607; VEFSUPER M 507; VEFSUPER SM 507; VEFSUPER KBD/40; VEFSUPER B 306; VEFLUX M 717; VEFON M 617; VEFSUPER M 517; VEFSUPER LM 507; VEFSUPER B 316; VEFAR B 211; RMK M 311

VEF 1945-1969:

    Baltika; P3; Akords; Latvija; LUX; Miers; Kristāls (6 dažādi ārējā izskata varianti); Radiolas LUX un Akords (15 varianti); Tūrists (pirmais pārnēsājamais radiouztvērējs PSRS); VEF Spīdola; VEF-12

Voroņežas radiorūpnīca «Elektrosignal» (Krievijā), 1941.g

    5 radioaparātu ārējā veidola varianti
    magnetofona «Runājošais papīrs»; ārējā izskata projekts

R/A «Radiotehnika» no 1960 – :

    Gauja (pirmais tranzistoru uztvērējs PSRS); Selga, Selga 2; Selga 403; Banga; VEF Radio; Amata; Rigonda mono (populārāka radiola 1964 – 1969.g.g.); Rigonda stereo (pirmā stereo radiola PSRS); Simfonija; Simfonija 003; Rīga 301-A; Rīga 301-B; Orbita 1; Orbita 2; Orbita 303; Rīga 101 (PSRS pirmā radiola, kas izstrādāta pēc bloku tipa); Rīga 101B; Rīga 102; Rīga 103; Viktorija 001 (PSRS pirmā augstākās klases stereoradiola ar tranzistoriem); VEF tranzistors 10; VEF tranzistors 17; Skaņu plašu elektroatskaņotājs 4-68; Rīga 302 (apliecība par rūpniecisko paraugu); Rīga 302 B; Elektrofons Akords; Saturns; Spīdola 269

Projekti magnetofoniem 1970-1972:

    Orbita 303 un Orbita 102; Astra 5; Legenda (kasešu magnetofons); Ritms (kasešu magnetofons).

VEF elektrisko ērģeļu ārējais noformējums (1935-1940)

    VEF ērģeles vēl darbojas Rīgā, bij. Dailes teātrī (Lāčplēša ielā 25) un Sv.Jāņa baznīcā Liepājā – Jaunliepājas baznīcā

Izglītība:

Latvijas Mākslas akadēmija, 1931-1933

Darba gaitas:

  • iespiedējs pie rotaprinta, VEF Reklāmu nodaļa, 1934-1937
  • vadītājs, VEF Reklāmas birojs, 1937-1941
  • Voroņežas (Krievija) rūpnīca «Elektrosignāls», 1941
  • dārzu arhitekts un dekorators, Liepājas Dārzu un zaļumu pārvalde, 1945
  • pasniedzējs, Valsts Fiziskās kultūras institūts, Rīga, 1946
  • mākslinieks iekārtotājs, žurnāls Fiziskā kultūra, 1952-1956
  • galvenais mākslinieks, Mākslinieciskā konstruēšanas nodaļa, VEF, 1956-1960
  • nodaļas vadītājs, Mākslinieciskā konstruēšanas nodaļa, Rīgas apvienība «Radiotehnika», 1960-1983

Apbalvojumi:

Latvijā ražotie radiouztvērēji saņēma:

Grand Prix

    Vispasaules izstādēs:      Briselē (1936),   Parīzē (1937),   Briselē (1958)

Zelta medaļas

     Gadatirgos:           Leipcigā (1967 un 1972),  Plovdivā (1976)

un daudzus citus apbalvojumus

Darbība profesionālās biedrībās:

Latvijas Mākslinieku savienības loceklis, Dizaineru sekcijas priekšsēdētājs, 1968 -

Publikācijas:

Literatūra par Ā.Irbīti:
  • Ādolfs Irbīte (Sastādīja E.Bērziņa), Rīga, Latvijas Dizaina centrs, Ekspresinformācija, 1988, 65 lpp.
  • A.Kampara. Irbīte Ādolfs, Latvijas PSRS mazā enciklopēdija, 1.sēj., R., Zinātne, 1967, lpp.668.
  • Rīgas dizaina stils, Zinātne un tehnika, 1970, Nr.8, lpp.22-25
  • S.Mirzojans, A.Zaharovs. Ādolfs Irbīte, Tehničeskaja estetika, 1973, Nr10, lpp.16-19 (krievu val.)
  • Dž.Skulme. Veltījums Ā.Irbītem. Literatūra un māksla, 1980, 8.decembrī.
  • J.Borgs. Ar laiku pārbaudīts. Karogs, 1980, Nr 12, lpp.138
  • Hronoloģisks pārskats par Ādolfa Irbītes dzīvi un darbu. Rīga, LatZTIZPI, 1981, 27.lpp.
  • E.Poga. Ādolfs Irbīte. Par sevi un dizainu, Tehničeskaja estetika, 1981, Nr4, lpp.24-25 (krievu val.)
  • Latvijas dizains, Krājums, Rīga, Liesma, 1984, lpp.90-101.

Ā.Irbīte par savu darbu:

E.Poga. Ādolfs Irbīte. Par sevi un dizainu, Tehničeskaja estetika, 1981, Nr4:
  • Vidē, kurā es augu, vienmēr valdīja mākslinieciskas un tehniskas idejas. Divi mani brāļi aizrāvās ar zīmēšanu, trešais – ar aviāciju. Es sekoju automobiļu modes izmaiņām, man patika staigāt pa autosaloniem, vērot mašīnas uz ielas, zīmēt jaunus to modeļus. Vēlāk iestājos Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. Gribēju iemācīties zīmēt, nodarboties ar glezniecību. Pamatzināšanas apguvu pie Kārļa Miesnieka – stingra un prasīga pedagoga un mākslinieka. Mans otrs skolotājs Augusts Annuss ļāva strādāt brīvākā glezniecības manierē. Tomēr man tuvāks izrādījās stils, ko mācīja Rihards Zariņš: viņš prasīja ļoti akurāti un tīri izpildītu darbu, un šis stils man saglabājies visu mūžu. Neatceros, ka tolaik kāds man būtu stāstījis kaut ko par to, ko mēs šodien saucam par dizainu. Bet katram no mums piemita kaislība eksperimentēt, atrast ko jaunu.
  • Kā es strādāju? Atklāti sakot, sākumā es slikti pārzināju koka, metāla un plastmasu apstrādes tehnoloģiju un domāju tikai par zīmējumu. Bet es biju vērīgs, man patika "aizrakties" līdz būtībai, un galvenais, es sapratu, ka bez ražošanas specifikas zināšanām nebūs iespējams ieviest manus projektus ražošanā.
  •  Es sekoju jaunajām tendencēm pasaules radiorūpniecībā, un varu apgalvot, ka neatdarināju viņu paraugus, bet vienmēr centos atrast savu, oriģinālu risinājumu.  
  • Nedrīkst izdabāt patērētājam. Viņu vajag audzināt ar labiem paraugiem – tas ir galvenais mākslinieka dizainera uzdevums. Jauns laiks izvirza dizainerim jaunus uzdevumus un šie uzdevumi izmaina dizainera darba raksturu. Viņš vairs nav mākslinieks – vienpatis, bet koordinators un organizators, radoša kolektīva loceklis.

Par Ā.Irbīti:

  • Vesels simts ražošanā iemiesotu radioaparātu dizaina projektu – tas ir gandrīz viss VEF un Popova radiorūpnīcu devums. Varam droši teikt, ka katrs Latvijā ražots radioaparāts nozīmē arī Ādolfa Irbīša darbu. Dizainera darbā noturēt līmenī „komercintereses” nozīmē nemitīgas adaptācijas spējas. Ir jājūt un jāizjūt mainīgās stila tendences. Vēl jo vairāk – šīs tendences, to virzība ir laikus jāparedz. Tikai tad dizainera darbs spēs parādīties īstajā laikā. Ā.Irbītim šādas spējas allaž ir piemitušas, gan veidojot 30.gadu raksturīgās pludlīnijas formas, gan 40.gados kādu laiku pieturoties pie „tautiskā” dekoratīvisma, gan 50. – 60.gados attīstot dinamisku apjomu trauksmi… Modernās tehnoloģijas attīstība no dizainera prasa šauru specializāciju. …   J.Borgs, Karogs, 1980, Nr 12, lpp.138
  •  Kā īsta mākslinieka dvēsele viņš vienmēr ir bijis gatavs uz radošām „dēkām”. Viņš vienmēr ir gatavs jaunam „lēcienam nezināmās tālēs”. Un šīs idejas vīrišķīgi realizējās. Dizains mūsu republikā ir kļuvis par visas sabiedrības kultūras attīstības faktoru      Džemma Skulme, Literatūra un Māksla, 1980.g., 5.decembrī.
  •  Ādolfs Irbītis ierakstījis savu un mūsu kultūras vārdu pasaules dizaina mākslas, zinātnes un tehnikas konstruktīvās sintēzes vēsturē. Viņš ir izveidojis savu dizaina stilu, kura pamatā ir maksimāla vienkāršība, konstruktīvas ieceres, funkcionalitātes un perfektas skaistuma izjūtas vienība.  Latvijas Mākslinieku Savienība. Ā.Irbītis. Nekrologs, Literatūra un Māksla, 1983, 9.septembrī

Fotoalbums