Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Mārtiņš BEĶERS


Mārtiņš BEĶERS

Akadēmiķis 
Dzimis: 1928.gada 31.augustā, Madonā, Latvijā

Miris: 2014.gadā 26.jūnijā, Rīgā, Latvijā  




Intereses izgudrošanas jomā:

  • Bioloģisku un termojūtīgu objektu atūdeņošana
  • Mikrobioloģiska biosintēze un biotehnoloģija

Galvenais izgudrojums:

Biotehnoloģijā: lizīna koncentrāta, B 12 vitamīna koncentrāta un fruktozes polimēra - levāna tehnoloģija, kā arī polifunkcionālo pārtikas produktu iegūve.

  • Izgudrojuma -  Lizīna koncentrāta tehnoloģija - galvenās idejas: Selekcijas ceļā iegūti vairāki Brevibacterium (Corynebacterium) ģints auksotrofi mutanti, kuri kompleksā ogļūdņu barotnē sintezē ekstracellulāri l-lizīnu un biomasā akumulē B grupas vitamīnus. Izmantojot kā oglekļa avotu cukurbiešu melasi, barotnē neasimilēts paliek betaīns, kas lopbarībā spēj aizvietot holīna hlorīdu. Lai gala produktā saglabātu visus vērtīgos lopbarībus komponentus, fermentācijas šķīdums ķīmiski tiek stabilizēts un pakāpeniski termiski atūdeņots, iegūstot sīrupveida vai pulvera veida lizīna koncentrātu. Ar vairākām metodēm optimizēts fermentācijas process. Tehnoloģijas procesa izstrādē piedalījās vairāki Latvijas un PSRS ZA Bioķīmijas institūta zinātnieki.(aut. apl. 171727; 258847 u.c.)
  • Fruktozes polimera levāna un metanola vienlaicīga ieguve saharozes barotnē ar Zymomonas mobilis baktērijām (aut. apl. 1720279, LV pat. 12850B, LV pat. 1197313, LV pat. 5709).
    -   Karotinoidu ieguve ar raugu Rhodotorula (aut. apl. B 2481)
    -   Fermentu preparatu ieguve (aut. apl. 361199).
    -   Augu proteīna ieguve no augu zaļās masas sulas, to fermentējot anaerobos apstākļos (aut. apl. 984096).                                                                                    
    -   Fermentācijas procesu modernizēšana un aparatūra to realizēšanai (aut. apl. 352562; 349311; 762421; 220918; 207187).
    Izstrādes par biodegvielas ieguvi. Bioetanola ieguve pēc div-produktu shēmas ar saharozes substrātiem, izmantojot Zymomonas mobilis baktērijas (LV pat. 12850; 11973; aut. apl. 1720279).
    -  B12 vitamīna koncentrāta ieguves tehnoloģija no rūgšanas rūpniecības šķidrajiem blakus produktiem termofīlās metānrūgšanas ceļā (aut. apl.165864).

uzklikšķini, lai redzētu lielāku

Līvānu bioķīmiskā rūpnīca – pirmā lizīna ražotne PSRS (1970-1993)   

Realizācija:

  • Latvijā Līvānos 1970. g. darbu uzsāka lopbarības lizīna rūpnīca, kuras jauda 1990. g. bija 3000 t gadā rēķinot pēc lizīna monohlorīda. Bijušajā PSRS teritorijā pēc šīs tehnoloģijas tika uzbūvētas 4 rūpnīcas ar kopējo jaudu ap 30 000 t gadā, kurās strādāja ap 10 000 darbinieku. Licenzes realizētas Ungārijas, Dienvidslāvijas un Somijas uzņēmumiem.
  • Sadarbības līgumi par lizīna biosintēzi pēc 1990. g. slēgti ar Dānijas, Nīderlandes, Dienvidāfrikas pētniecības iestādēm.

Pārtikas rūpniecībā: 1999.g. A/S „Rīgas piena kombinātā” uzsākta polifunkcionāla produkta – „Auzu-bio-lakto” ražošana. A/S „Latvijas balzams” realizēta viskija ražošana.

  • pneimatiskā kalte un viskija tehnoloģija
  • augļu un sakņu pulvera tehnoloģija (aut.apl. 144394)
  • polifunkcionāla produkta „Auzu biolakto” ieguves tehnoloģija. Produkts satur probiotiskās baktērijas, diētisko šķiedrvielu auzu β-glikānu, antioksidantus un vitamīnus kā arī augu lipīdus, bet nesatur holesterīnu un dzīvnieku taukus (LV patents 12304B).

Realizācija:

 AUZU-BIO-LAKTO- pirmais polifunkcionālais uzturlīdzeklis  satur:

      -    aktīvas pienskābās baktērijas – probiotiķus, kas zarnās konkurē ar patogēno mikrofloru, inaktivē kaitīgos savienojumus, sintezē vitamīnus un, iespējams, asimilē holesterīnu; 
     nesagremojamās balastvielas;
  -  auzu antioksidantus - tokolus, kas inhibē holesterīna sintēzi organismā;
  -  nesagremojamus oligocukurus - prebiotiķus, kas kalpo par specifisku barību probiotiķiem (pienskābām baktērijām) zarnu traktā

Nesatur: holesterīnu un dzīvnieku taukus.
pneimatiskā kalte (aut. apl. 99876 no 1953.g.) rauga un cietes žāvēšanai;
-  auzu šķīstošo šķiedru – β-glikānu, kas piesaista holesterīnu, samazinot tā saturu asinīs;
Proteīna ieguve no zaļās masas, realizēta 1983.g. Bauskas raj. kolhozā „Uzvara”.Šķidrmēslu pārstrāde ar metānrūgšanu, ieviesta 1982.g. Ogres raj. padomju saimniecībā „Ogre”.B12 vitamīna koncentrāta ieguve 1962.g. realizēta Kalkunes spirta rūpnīcā.

 

Patentdokumentu izlase:

Kopā: 102 PSRS autorapliecības, 36 citu valstu patenti un 11 Latvijas patenti.

  • M. Bekers et. al. Lysine technologies and producers -

    PSRS autorapliecības: NN 171727 (1964); 258845 (1967); 240644 (1968); 279621 (1969); 344734 (1970); 432894 (1971); 378411 (1971); 386006 (1972); 453931 (1973); 496300 (1973); 507634 (1973); 494040 (1973); 502019 (1973); 554855 (1974); 625412 (1976); 671384 (1976); 656341 (1976); 820221 (1976); 656340 (1976); 659620 (1976); 751097 (1980); 751097 (1976); 671384 (1976); 681925 (1977); 732377 (1977); 738395 (1978); 778256 (1978); 1179661 (1983); 1249938 (1984); 174611 (1989).

    Latvijas patenti:

    • Klincare, M. Bekers, I. Ramane, V. Auzina, D. Upite, V. Lupmane, I. Leimane, R. Are, Â. Lisovska. Strain of Lactobacillus casei var. alactosus as producer of L(+)-lactic acid from feed preservation.  LV 5677, 1994
    • M. Bekers, J. Svinka, J. Raipulis, M. Laivenieks, L. Pankova, I. Mezbarde. Zymomonas mobilis celms – Levana producents.   LV 5709, 1995
    • M.Bekers, J.Laukevics, A.Vigant, A.Upītis. Rūgšanas etilspirta destilāta dzērienu nogatavināšanas paņēmiens tvertnēs ar ķīmiski-termiski apstrādātu ozola koksni. LV 11627, 1997
    • M.Bekers, J.Laukevics, D.Upite, E.Kaminska, A.Karsakevica, I.Vina, E.Ventina, A.Vigants, S.Gonta, R.Linde. Sējmateriāla gatavošana galvenajā fermentācijas procesā, izmantojot poraina nesēja vāji piesaistītu šūnu kultūru. LV 11973 B, 1998.
    • M.Bekers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grube, D.Karklina, U.Viesturs, A.Vigants. Polifunkcionālu pārtikas produktu ieguves paņēmiens no graudu izejvielām. LV 123304,  1999.
    • M.Beķers, J.Laukevics, D.Upīte, E.Kaminska, A.Vīgants, U.Viesturs. Fruktānu ieguves metode no saharozes. LV12850, 2002
    • M.Beķers, U.Viesturs, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska, M.Marauska, M.Grube, R.Linde. Fruktānus un fruktozi saturošu produktu ieguves un izmantošanas paņemieni no inulīnu saturošām izejvielām. LV13539, 2007
    • M.Beķers, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska, U.Viesturs.  Method of productiong inulin-containing extract and syrup from topinambour tubers (Helianthus tuberosus). LV13757, 2008
    • M.Beķers, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska.  Method of productiong inulin-containing gelling or thickening mass from fruit-berry juice and topinambour tubers. LV13807, 2008
    • M.Beķers, D.Miķelsone, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska, R.Linde, D.Lagzdiņš, V.Simkoviča. A method of producing functional foodstuff concentrate containing omega unsaturated fatty acids and inulin. LV13838, 2009
    • M.Beķers, E.Kaminska, D.Upīte, A.Danilevičs. Method for enrichment of juices and syrups from fruits or berries with bioligically active ingredients of sprouted grain and with inulinLV14071, 2010.

      Ārzemju patenti:

    • Čehoslovākijas patents Nr. 167192, 1975. g.
    • Vācijas patents Nr.2247274
    • Bulgārijas patents Nr.22921
    • Austrijas patents Nr.340858
    • Francijas patenti Nr 7431272, 2488273
    • Beļģijas patents Nr.820901
    • Anglijas patents Nr.1456923
    • Īrijas patents Nr.39920
    • Meksikas patents Nr.161
  • Mārtiņš BEĶERS par izgudrošanu un tās nozīmi:

    Būdams vēl students, ražošanas prakses laikā 1952. gadā Rīgas rauga fabrikā, ieraudzīju puskailas nosvīdušas sievas, kas 35°C karstā telpā ar rokām jauca uz sietiem sabērta kaltējamā rauga granulu masu. Kaltēšana ilga 48 stundas. Pēc dzirdētajām prof. Jāņa Āboliņa siltumtehnikas lekcijām redzētais vienkārši šausmināja. Sameklēju nelielu stikla cilindru, nostiprināju to vertikāli, iebēru sauju mitru rauga granulu un cilindra apakšu pieslēdzu karsta gaisa plūsmai. Granulas cilindrā virpuļoja kā sniega pārslas un jau pēc 10 minūtēm raugs bija sauss. Kvalitāte teicama. Pārliecināju fabrikas vadību, ka jāveido pneimatiskas rauga kaltes agregāts no metāla, lai 1 operators maiņas laikā saražotu visu dienā plānoto kaltētā rauga daudzumu. Studentu kopmītnē dienas un naktis rēķināju, zīmēju, sapņoju ... Iedomājos, kā rauga granulu spieti drāžas pa vertikālām caurulēm vairākus metrus uz augšu, tad krīt lejā, atkal ceļas augšup un tā līdz granulas sausas iznāk no sistēmas. Nobeidzu studijas, iestājos darbā Rīgas rauga fabrikā par 4. kategorijas atslēdznieku, lai pats izgatavotu kaltes modeli metālā. Ar galvenā mehāniķa R. Kaugara līdzdalību pēc pāris mēnešiem varējām izmēģināt modeli, kas sastāvēja no 3 vertikālām 3 m garām caurulēm. Taču drīz vien pārliecinājamies, ka mitrais raugs salīp un aizsprosto cauruļvadu līkumus, kas savieno vertikālos cilindrus. Tātad līkumi produkta traktā neder. Izkonstruēju 12 m augstu agregātu 2 vertikāli nošķeltu konu veidā ar pamatnēm uz augšu, pie kam mazākā diametra kons bija ievietoti lielākajā konā (skatīt zīmējumu). Mitrā rauga kaltēšanas pirmais posms realizējās pie liela plūsmas ātruma un relatīvi augstas temperatūras iekšējā konā. Iekšējā kona augšdaļā apžuvušās rauga granulas pārplūda (pārfontanējās) ārējā konā, kura apakšdaļai bija pievadīta papildus siltā gaisa plūsma. No ārējā kona augšdaļas sausais raugs pneimatiski nonāca atdalītājā ciklonā.

    Uz jaunā „brīnuma” palaišanu sanāca rūpnīcas vadība un daudzi ziņkārīgie. Kad vairāki simti kg rauga bija sapildīti agregātā, ciklonā parādījās tikai rauga putekļi un sīki putraimiņi, bet pie iekšējā kona skatlogiem apakšdaļā bija redzams kā lidinās salipuši rauga „rieksti” un „olas”. „Vai es neteicu, ka neies?” „Šitādus gudriniekus mēs zinām!” – varēja dzirdēt no dažu aizejošo mutēm. Laboratorija apstiprināja iegūtā produkta slikto kvalitāti. Paliku viens. Domāju, kur vaina? Nonācu pie slēdziena, ka raugu šūnas necieš lielus mehāniskus triecienus un berzi. Stikla konā tas tā nebija. Lai novērstu granulu salipšanu un izsmērēšanos pie agregāta sienām, izdomāju kaltē kopā ar rauga granulām ievadīt sausu cieti, lai tā pārklātu gan rauga granulas, gan agregāta iekšējās virsmas. Tas līdzēja. Sākām ražot nelielas partijas sausā rauga ar pneimatisko kalti. Taču produkta kvalitāte nebija laba, ko izskaidrojām gan ar šūnu bojājumiem gan ar nevienmērīgu izžūšanu - sīkie putekļi pāržuva, bet lielākās granulas nesasniedza optimālo mitrumu. Sapratu, ka ar inženiera zināšanām nepietiek, lai varētu atūdeņot tik sarežģītu sistēmu kā dzīvas šūnas. Uz ilgu laiku pievērsos bioloģiskām studijām. Pārgāju darbā uz ZA Mikrobioloģijas institūtu, kur izveidoju Tehniskās mikrobioloģijas laboratoriju. Vairāki līdzstrādnieki tika iesaistīti mikroorganismu anabiozes pētījumos. Kas notiek ar šūnas struktūrām un to funkcijām, biomasu atūdeņojot, lai atgriezeniski pārtrauktu vai ievērojami nobremzētu vielu maiņu (metabolismu)? Laika gaitā tika uzrakstītas daudzas publikācijas un monogrāfijas, aizstāvētas 9 zinātņu kanditāta un 3 doktora disertācijas. Mūsu pētījumi guva ievērību pasaulē. Vairums firmu arī tagad izmanto rauga granulu kaltēšanu karsta gaisa plūsmā pēc tā saucamā "verdošā slāņa" principa. Taču izejas materiāls - svaigais raugs ir jāaudzē īpašos apstākļos. Kas attiecas uz mūsu izveidoto pneimatisko kalti, tad to nodeva Virbju (Jaunpagasta) cietes rūpnīcai, kurā tā lieliski nokalpoja kādus 30 gadus, ražojot sauso kartupeļu cieti. Šis agregāts ar VAVAS nosaukumu izmantots arī citviet.

    Pieredzi, kuru ieguvu izgudrojot rauga kalti, turpmākā darbā izmantojām, radot B12 vitamīna koncentrāta tehnoloģiju (1965. g. Valsts prēmija) un it īpaši lopbarības lizīna koncentrāta tehnoloģiju (1980. g. Valsts prēmija). Šeit nācās novērst lizīna ķīmiskos zudumus, fermentācijas šķidrumu iebiezinot ietvaices aparātos un pēc tam kaltējot izsmidzināšanas tipa kaltē.

    Secinājums: Izgudrojumiem jābalstās uz jaunākām zinātnes atziņām. Savukārt izgudrojumi dod vielu jauniem pētījumiem un jauniem izgudrojumiem.

    Vispārzinātniskās intereses:

    • Pārtikas un vides biotehnoloģija: fermentāciju process, šūnu immobilizācija.
    • Rūpniecības mikrobioloģija: raugi, pienskābās baktērijas, etiķskābās baktērijas, Zymomonas mobilis.
    • Producentu pirmējais metabolisms, osmotolerance, anabioze.
    • Biodegvielu problēmas - bioetanols, biogāze.
    • Slēgtas biotehnoloģiskas sistēmas
    • Funkcionālie uzturlīdzekļi

    Valodas

    latviešu, krievu, angļu (vidēji), vācu (vāji).

    Izglītība:

    • Latvijas lauksaimniecības universitātes Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāte, 1953.
    • Tehnisko zinātņu kandidāts, LZA Koksnes ķīmijas institūtā, 1959.
    • Tehnisko zinātņu doktors, Kijevas pārtikas tehnoloģijas institūtā, 1979.
    • Habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, LZA, 1992.

    Darba gaitas:

    • Inženieris Rīgas rauga rūpnīcā, 1953-1959.
    • Galvenais inženieris Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas un konstruktoru birojā, 1959-1962.
    • LZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietnieks un Tehniskās mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs 1962-1993.
    • RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē, biotehnoloģijas profesors 1972-1995.
    • LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors 1993-1997.
    • LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta profesors un Tehniskās mikrobioloģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs 1993- 2007

    Apbalvojumi:

    • LZA korespondētājloceklis, 1973-1978
    • LZA akadēmiķis,  1978
    • LLU goda doktors, 1989
    • Latvijas lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas loceklis, 1993
    • Latvijas valsts prēmijas,1965 un 1980
    • LZA A. Kirhenšteina prēmija 1986 un H. Skujas balva, 1997
    • LPSR nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, 1978
    • PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes medaļas (2 zelta un 3 sudraba)
    •  Vissavienības mikrobiologu biedrības goda biedrs
    • LZA Prezidija prēmijas (4)
    • LZA Lielā medaļa par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisku procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā, 2000
    • LZA un A/s Aldaris balva, 2000
    • Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, 2000
    • LV Triju Zvaigžņu ordenis, 2003
    • Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Jāņa Āboliņa balva par ieguldījumu jaunu funkcionālu pārtikas produktu ieguves tehnoloģiju izpētē, 2006
    • Latvijas universitātes Gada balva zinātnē par zinātniskās skolas izveidošanu, 2007 

    Darbība profesionālās biedrībās:

    • Latvijas mikrobiologu biedrības biedrs, no 1962
    • Latvijas biotehnologu asociācijas prezidents, no 1990
    • LZA Mikrobioloģijas institūta zinātniskās padomes loceklis, 1962-1993
    • PSRS ZA Mikroorganismu fizioloģijas un bioķīmijas padomes loceklis ,1979-1980
    • Žurnāla "Mikrobiologija" redakcijas padomes loceklis, Maskavā  (Krievijā), 1974-1984
    • Žurnāla "Applied Microbiology and Biotechnology" padomes loceklis, 1982-1988
    • Žurnāla "Acta Biotechnologica" padomes loceklis, no 1980 līdz šim laikam
    • Daudzsējumu (12) enciklopēdiskā izdevuma "Biotechology" padomes loceklis , no1991 
    • LZA Vēstis red. padomes loceklis ,1980-1990
    • Latvijas pārstāvis Eiropas biotehnologu federāciju Ģenerālajā asamblejā,  1980 - 1999
    • Eiropas biotehnologu federācijas darba grupu "Mikroorganismu fizioloģija" (1990 - 1998) un "Vides biotehnoloģija" loceklis (1990. - 2005.)
    • Starptautiskās raugu komisijas loceklis, kopš 1986
    • LZA Heinriha Skujas (bioloģijā) un Paula Lejiņa (lauksaimniecībā) balvu komisijas priekšsēdētājs
    • Latvijas Zinātnes padomes loceklis, 1991-1994
    • LZP 7. nozares ekspertu komisijas (mikrobioloģijā un biotehnoloģijā) loceklis, no 1991 
    • Latvijas Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs, 1995 - 2005
    • LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta domes priekšsēdātājs, 1997 -2005

    Publikācijas:

    Kopā ar tēzēm virs 580

    Monogrāfijas:

    • Beķers, M.; 1966. Termojūtīgu materiālu kaltēšana lidinošā stāvoklī. Rīga: Zinātne. 81. lpp. (krievu val.)
    • Beķers, M.; 1967. Mikrobu biomasu atūdeņošana. Rīga: Zinātne. 361 lpp. (krievu val.)
    • Beķers, M.; 1974. Ievads biotehnoloģijā. Rīga: Zvaigzne. 211 lpp.
    • Beķere, V., Beķers, M.; 1974. Lizīns. Rīga: Zinātne. 124 lpp. (latviešu un krievu val.)
    • Beķers, M.; 1978. Ievads biotehnoloģijā. Maskava: Piščevaja promišļennostj. 231 lpp. (krievu val.)
    • Beķers, M.; (red.) 1980. Mikrobās sintēzes biotehnoloģija. Rīga: Zinātne. 350 lpp. (krievu val.)
    • Beķers, M., Danberga, B., Rapoports, A.; 1981. Mikroorganismu anabioze. Rīga: Zinātne. 248 lpp. (krievu val.)
    • Beķers, M.; (red) 1984. Fotosintēzes produktu transformācija. Rīga: Zinātne. 149 lpp.
    • Beķers, M., Liepiņš, G., Raipulis, J.; 1987. Biotehnoloģijas horizonti. Rīga: Avots. 220 lpp.
    • Beķers, M., Liepiņš, G., Raipulis, J.; 1990. Biotehnoloģija. Maskava: Agropromizdat. 334 lpp. (krievu val.)
    • Bekers M., Vigants A., 2001. Chapter: Production of alcohol for fuel and organic solvents. - In: Encyclopedia of Life Support Systems (EOLSS), UNESCO.
    • M.Beķers. Piezīmes no zinātnieka dzīves. Rīga, 2006, 80 lpp.

    Raksti:

    • M.Bekers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grube, A,Vigants, D.Karklina, L.Skudra, U.Viesturs. Oats and fat-free milk based functional food. - Food Biotechnology, 2001, vol. 15, N 1, pp. 1-12.
    • M.Bekers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grube, A,Vigants, D.Karklina, L.Skudra, U.Viesturs. Oats and fat-free milk based functional food. - Food Biotechnology, 2001, vol. 15, N 1, pp. 1-12.
    • M.Grube, M.Bekers, D.Upite, E.Kaminska. IR-spetroscopic studies of Zymomonas mobilis   asnd levan precipitate. - Vibrational Spectroscopy, 2002, vol. 28, pp. 277-285.
    • Bekers M., Upite D., Kaminska E., Grube M., Laukevics J., Vina I., Vigants A., Zikmanis P. Fructan biosynthesis by intra- and extracellular Zymomonas mobilis levansucrase after simultaneous production of ethanol and levan. - Acta Biotechnologica, 2003, N 1, pp. 85-93.
    • Bekers M., Upite D., Kaminska E., Laukevics J., Ionina R., Vigants A. Catalytic activity of Zymomonas mobilismextracellular „Levan-levansucrase” complex in sucrose medium. - Proceedings of 17th Forum for applied biotechnology, Gent, Proceedings part I, 2003, pp. 321-324.
    • Vigants A., Marx S., Linde R., Ore S., Bekers M., Vina I., Hicke H. A novel and simple method for the purification of extracellular levansucrase from Zymomonas mobilis. - Current Microbiology, 2003, vol. 47, N 3, pp. 198-202.
    • Bekers M., Marauska M., Grube M., Karklina D., Duma M. New prebiotics for functional food. - Acta Alimentarica, 2004, vol.33, N 1, pp. 31-37.
    • P.Semjonovs, M.Marauska, M.Bekers, M.Grube, R.Linde. Utilisation of fructans by Bifidobacterium lacticum 12. - Engineering in Life Sciences, 2004, vol. 4, pp. 433-437.
    • M.Bekers, A.Vigants, J.Laukevics, M.Toma, A.Rapoports, P.Zikmanis. The effect of osmoinduced stress on product formation by Zymomonas mobilis on sucrose. - Int. J. Food Microbiol., 2000, N 55, pp. 147-150.
    • I.Vina, A.Karsakevich, M.Bekers. Stabilization of anti-leukemic enzyme L-asparaginase by immobilization on polysaccharide levan. - J. Mol. Catalysis B: Enzymatic, 2001, pp. 551-558.
    • M.Bekers. Bioconversion of agricultural biomass into protein, lysine, biofuel and valuable food products. - Proc. Latv. Acad. Sci., B, 2001, vol. 55, N 2/3, pp. 117-123.
    • M.Bekers, R.Linde, D.Upite, E.Kaminska, U.Viesturs. Sugar beet juice fermentation by Zymmomonas mobilis attached to stainless steel wire spheres. - Acta Biotechnologica, 2001, vol. 21, pp. 89-96.
    • M.Bekers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grube, A,Vigants, D.Karklina, L.Skudra, U.Viesturs. Oats and fat-free milk based functional food. - Food Biotechnology, 2001, vol. 15, N 1, pp. 1-12.
    • M.Bekers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grube, A,Vigants, D.Karklina, L.Skudra, U.Viesturs. Oats and fat-free milk based functional food. - Food Biotechnology, 2001, vol. 15, N 1, pp. 1-12.
    • M.Grube, M.Bekers, D.Upite, E.Kaminska. IR-spetroscopic studies of Zymomonas mobilis   asnd levan precipitate. - Vibrational Spectroscopy, 2002, vol. 28, pp. 277-285.
    • Bekers M., Upite D., Kaminska E., Grube M., Laukevics J., Vina I., Vigants A., Zikmanis P. Fructan biosynthesis by intra- and extracellular Zymomonas mobilis levansucrase after simultaneous production of ethanol and levan. - Acta Biotechnologica, 2003, N 1, pp. 85-93.
    • Bekers M., Upite D., Kaminska E., Laukevics J., Ionina R., Vigants A. Catalytic activity of Zymomonas mobilismextracellular „Levan-levansucrase” complex in sucrose medium. - Proceedings of 17th Forum for applied biotechnology, Gent, Proceedings part I, 2003, pp. 321-324.
    • Vigants A., Marx S., Linde R., Ore S., Bekers M., Vina I., Hicke H. A novel and simple method for the purification of extracellular levansucrase from Zymomonas mobilis. - Current Microbiology, 2003, vol. 47, N 3, pp. 198-202.
    • Bekers M., Marauska M., Grube M., Karklina D., Duma M. New prebiotics for functional food. - Acta Alimentarica, 2004, vol.33, N 1, pp. 31-37.
    • P.Semjonovs, M.Marauska, M.Bekers, M.Grube, R.Linde. Utilisation of fructans by Bifidobacterium lacticum 12. - Engineering in Life Sciences, 2004, vol. 4, pp. 433-437.  
    • M.Bekers,  D.Upite, E.Kaminska , J.Laukevics, M.Grube, A.Vigants, R.Linde. Stability of levan produced by  Zymomonas mobilis . - Process Biochemistry, 2005, vol. 40,N 5, pp. 1535-1539.
    • M.Bekers, M.Grube, D.Upite, E.Kaminska , R.Linde, R.Scherbaka, A. Danilevich. Carbohydrates in Jerusalem artichoke powder suspensions tuber systems. - Nutrition and Food Science, 2007, vol. 37, N 1, pp. 42-49. 

    Pētnieciskie projekti:

    • Beķers M. (projekta vadītājs). Mikroorganismu anabiozes izpēte. Latvijas Zinātņu Akadēmija. (1962-1985)
    • Beķers M. (projekta vadītājs). Bioloģiski aktīvo vielu mikrobioloģiskā biosintēze. Latvijas Zinātņu Akadēmija. (1985-1993)
    • Beķers M. (projekta vadītājs). Baktēriju Zymomonas mobilis un Lactobacillus primāro metabolītu un rezerves polimēru biosintēze un tās atkarība no vides osmolalitātes un turbulences. Latvijas Zinātnes padome. (1993-1996)
    • Beķers M. (projekta vadītājs). Ekstracellulāro produktu sintēze ar Zymomonas mobilis baktērijām, izmantojot immobilizēto šūnu sistēmas. Latvijas Zinātnes padome. (1997-1999).
    • Beķers M. (Valsts nozīmes programmas vadītājs). Biodegvielas ieguves tehnoloģija un tās realizēšanas iespējas Latvijā. Latvijas Zinātnes padome. (1996-2000).
    • Beķers M. (Valsts nozīmes programmas vadītājs).Biodegvielu ieguves tehnoloģija un tās realizēšanas iespējas Latvijā. (2001-2004).
    • Beķers M. (sadarbības projekta vadītājs). Atjaunojamo resursu biotehnoloģiskā konversija un tās produktu izmantošana. (2002-2005).

    Vaļasprieks:

    Spiningošana, sēņošana, daiļliteratūra, mūzika.

    Fotoalbums