latvian

Kā ķīmijā rodas izgudrojumi? Galvenais ir teorētisko zināšanu bāze. Ja strādā kolektīvs, tad viens varētu būt teorētiķis, otrs – praktiķis, trešais – noformētājs (organizātors, patentzinis u.tml.)… Mēs strādājām pirms 20 gadiem, tad pieeja bija, varbūt, vienkāršāka, kā tagad: tagad ļoti jābalstās uz teorētiskās ķīmijas sasniegumiem, bez tādas pieejas nav iedomājamas jaunas veiksmīgas sintēzes.
Protams, visvairāk pasaulē ir izgājis ftorafūrs. To sintezēja Regīna Žuka, es vairāk devu ieguldījumu rūpnieciskās tehnoloģijas izstrādē. Bet izcila, tieši organizātoriska loma bija Solomonam Hilleram…
Kurš no izgudrotiem preparātiem man „mīļāks”? „Sķiet, tas bija pats pirmais – imifoss, tajā ir ieguldīts ļoti daudz mana tiešā darba. Ir arī citi preparāti, kur ļoti daudz darba ieguldīts, bet rūpniecisko grūtību dēļ tie nav gājuši pasaulē…

latviešu, kievu, vācu, angļu

Laboratorijas vadītājs, Rīgas Ķimiski-Farmaceitiskā rūpnīca, 1952-1958
Laboratorijas vadītājs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, 1958 -
Direktora vietnieks zinātniskajā darbā, Latvijas Organiskās sintēzes institūts,1964-1971
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, 1990-1998

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 1978-1990
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1990
Profesors, 1994
Latvijas Zinātņu akadēmijas G.Vanaga prēmija (ķīmijā), 1990
Latvijas Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, 1976
Latvijas Valsts prēmija par jaunu medicīnas preparātu radīšanu un ieviešanu, 1965
D.H. Grindeļa Medaļa (a/s „Grindeks”), 1995

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis, 1992 - 1997
Latvijas Zinātnes padomes Ķīmijas ekspertu komisijas priekšsēdētājs, 1993 -1996
Žurnālu redakcijas kolēģiju loceklis:
- „Himija Geterocikļičeskih Sojeģiņeņij”, Rīga, 1969 -
- „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Sērija B.”, 1996 -
- „Voprosi Virusologii”, Maskava, Krievija, 1996 -
- Žurnāla „Eksperimentaļnaja i Kļiņičeskaja Farmakoķerapija” galvenais redaktors, Rīga, 1976-1992
Starptautiskās Nukleīnskābju Ķīmijas asociācijas loceklis, 1989

M.Līdaka. „Ķīmija cīnās ar vēzi”. Rīga, Zinātne, 1977, 74 lpp.
„Ļaundabīgo audzēju ķīmioterapija”. N.Blohina redakcijā, Maskava,Medicīna,1977, 316 lpp. (krievu val).
N.Blohina , B.Garibžanjans , M.Līdaka, A.Sirkins. Ftorafurs - pretvēža preparāts, 1979, Maskava: Medicīna, 181 lpp. (krievu val.)
M.Līdaka. A vitamīns un sintētiskie retinoīdi imunoloģijā un onkoloģijā. Rīga, Zinātne, 19 ,126 lpp.(krievu val.)
M.Madre, R.Žuka, M.Līdaka . Aciklovīrs - jauns preparāts ar pretvīrusu aktivitāti. Nucleosides&Nucleotides, 1991, vol. 10, pp.279-282.(angļu val.)

M.Līdaka (Projekta vadītājs). Jaunas paaudzes pretvēža un pretvīrusu preparātu sintēze purīnu nukleozīdu un to aciklisko analogu rindā. Latvijas Zinātnes padome.(1991- 1993).
M.Līdaka (Projekta vadītājs). Nukleozīdu preparāti medicīnā. Latvijas Zinātnes padome (1991-1993).
M.Līdaka (Projekta vadītājs). Medikamentozo vēža preparātu radīšana.Latvijas Zinātnes padome (1991-1993).
M.Līdaka (Projekta vadītājs). Minorie nukleozīdi un nukleotīdi, to izmantošanas iespējas jaunu medicīnisku preparātu sintēzē. Latvijas Zinātnes padome(1994-1996).

Fotoalbums

Marģeris LĪDAKA