Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Ojārs NEILANDS


Ojārs NEILANDS
Profesors

Dzimis: 1932.gada 8. aprīlī, Liepājā

Miris: 2003.gada 27.oktobrī, Rīgā




Intereses izgudrošanas jomā:

  • Jaunas metodes organisko savienojumu iegūšanai
  • Organisko savienojumu pielietošana elektronikā un optoelektronikā

Galvenais izgudrojums:

Organisko savienojumu iegūšanā

  • Sintēzes metodes sērorganisko savienojumu iegūšanā

Pielietošanā elektronikā un optikā

  • Materiāli ar augstu fotovadāmību

Izgudrojuma būtība:

Organisko savienojumu jaunu sintēzes metožu atrašana balstās vai nu uz esošajām visiem zināmajām reakcijām, kas tiek izmantotas līdz šim nepielietotā neparastā veidā, vai arī tiek atrasta pilnīgi jauna, negaidīta organisko savienojumu savstarpējā iedarbība, kas dod vēlamo vai arī pavisam jaunu reakcijas produktu.

Savos izgudrojumos izmantoju sērorganisko savienojumu ar divām tiongrupām reakciju ar nepiesātinātiem savienojumiem, realizējot diēnu sintēzi (Dīlsa-Aldera reakciju) neparastā veidā.

Izgudrojums ir publicēts un to izmanto citi sintētiķi, lai iegūtu jaunus sērorganiskos savienojumus. Savukārt šie sērorganiskie savienojumi tiek izmantoti jaunu materiālu sintēzei, kam raksturīgas pusvadītāju un metālu īpašības.

Izgudrojumu ieviešana, kas attiecas uz jaunu sintēzes metožu izstrādāšanu, ir saistīta ar šo metožu izmantošanu gan pašu laboratorijā, gan citās laboratorijās, gan arī vislabākā gadījumā kādā rūpnīcas laboratorijā vai eksperimentālajā cehā.

Patentdokumentu izlase:

Kopā 66 PSRS autorapliecības, 2 citu valstu patenti.

  • Aizvietoto 4,5-etilēnditio-1,3-ditiol-2-tionu iegūšanas metode. O.Neilands, J.Kacens, J.Kreicberga. PSRS autorapliecība Nr 1428753
  • Fotopusvadītājiekārta ar iekšējo fotoefektu. E.Siliņš, L.Taure, O.Neilands. PSRS autorapliecība Nr 465132.

Ojārs NEILANDS par izgudrošanu un tās nozīmi:

Ķīmija, tai skaitā organiskā ķīmija balstas uz noteiktām likumsakarībām un pieredzi, kas daudzos gadījumos ļauj paredzēt ķīmisko reakciju noris. Ko gan šeit varētu izgudrot? Izrādās, ka organisko savienojumu ķīmiskās īpašības ir izpētītas nepietiekoši, tikai pašos pamatos. Izmantojot zināšanas teorētiskajā organiskajā ķīmijā var paredzēt daudzas jaunas reakcijas. Praksē gan ne vienmēr izdodas realizēt šīs teorētiskās ieceres. Tomēr ir gadījumi, kad teorētiski paredzētās reakcijas izdodas īstenot kolbās. Tad arī rodas izgudrojums, jauna metode noteiktas organisko savienojumu klases iegūšanai, kas agrāk nebija zināma. Jaunā metode bieži atvieglo veselas organisko savienojumu klases sintēzi, kas tālāk dod iespējas iegūt jaunas bioloģiski aktīvas vielas (zāļu vielas) vai materiālus elektronikai. Bet ne jau vienmēr pamatā ir dziļas teorētiskās zināšanas. Dažreiz „trakā ideja" atnāk nezin no kurienes. Tad tikai jāprot to steidzīgi pārbaudīt kolbā, lai neaizmirstas. Jāpiezīmē, ka šīs idejas tomēr dzimst tikai tad, ja ķīmiķim iekšā ir pamatīga zināšanu bagāža.

Jaunu sintēzes metožu paredzēšana balstas uz dziļām zināšanām organiskajā ķīmijā un ķīmiķa intuīciju. Izgudrotājam ķīmijā ir jābalstās uz uzkrātajām zināšanām, bet tās jāpielieto citādi kā līdz šim, jādomā un jārīkojas bieži vien pretēji pieņemtajiem uzskatiem. Jaunu ceļu meklētājam organiskajā ķīmijā jābūt mazliet „trakam" un jāpapēta reakcijas, kas citu ķīmiķu ieskatos ir pilnīgi bezperspektīvas.

Ķīmiķim-izgudrotājam ir vajadzīga laba fantāzija un liela vispārināšanas spēja, viņš nedrīkst būt iesūnojis dogmātiķis, bet gan meklētājs – fanātiķis.

Vispārzinātniskās intereses:

ķīmija, cietvielu fizika, nelineārā optika.

Valodas

latviešu, krievu, vācu, angļu.

Izglītība:

  • Latvijas Valsts Universitāte, (Ķīmijas fakultāte), 1956
  • Ķīmijas zin. kand., PSRS ZA Elementorganisko savienojumu inst., 1961
  • Ķīmijas zin. dokt., LPSR Zinātņu Akadēmija, 1971
  • Doktora grāds pielīdzināts Dr.habil.chem. Latvijas ZA, 1991

Darba gaitas:

  • vec.laborants LVU Ķīmijas fak., 1956-1959
  • aspirants, asistents, vec.pasniedzējs, vec. zin. līdzstr. Rīgas Politehniskajā Inst., 1958-1964
  • docents, organiskās ķīmijas katedras vadītājs Rīgas Politehniskajā Institūtā 1964-1972
  • profesors, organiskās ķīmijas katedras vadītājs Rīgas Politehniskajā Institūtā (no 1990.g. Rīgas Tehniskajā Universitātē), 1972-2003

Apbalvojumi:

  • Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija, 1978
  • Latvijas PSR Valsts prēmija, 1980
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, 1982
  • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, 1989
  • Gustava Vanaga piemiņas medaļa, 1991
  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, 1992
  • Solomona Hillera piemiņas medaļa, 1992
  • Paula Valdena piemiņas medaļa, 2000
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S Grindekss" balva, 2000

Darbība profesionālās biedrībās:

  • Loceklis Latvijas ķīmijas biedrībā
  • Loceklis Amerikas ķīmijas biedrībā

Publikācijas:

Lekciju kursi:

Rīgas Politehniskajā Institūtā, vēlāk Rīgas Tehniskajā Universitātē:

  • Organiskā ķīmija (1964 – 1999)
  • Organiskās ķīmijas teorētiskie jautājumi (1962 – 1975, 1996 – 1999)
  • Stereoķīmija un stereoselektīvā sintēze (1995 – 1999)
  • Modernās sintēzes metodes (1997 – 1999)

Nozīmīgākās publikācijas:

Kopā: 400

Mācību grāmatas:

  • O.Neilands, Organiskā ķīmija. – Rīga: Zvaigzne, 1977. – 798 lpp.
  • O.Neilands, Organiskā ķīmija. (krievu valodā) – Moskva: Višaja škola, 1977. – 751 lpp.

Monogrāfijas:

  • O. Neilands, J. Stradiņš, E. Siliņš u.c. – ß-dikarbonilsavienojumu uzbūve un tautomērās pārvērtības (krievu valodā) – Rīga, Zinātne, 1977. – 448. lpp.

Pētnieciskie projekti:

  • O.Neilands (projekta vadītājs). Komplementāro pāru tipa ūdeņraža saišu izmantošana supramolekulāro elektrondonoru - elektronakceptoru ansambļu konstruēšanai. Latvijas Zinātns Padome (1996 – 2000)
  • O.Neilands (apakšprogrammas daļas vadītājs). Programma No 5: Jaunu mikroelektronikā un fotonikā izmantojamu materiālu sintēze, pētniecība un izstrāde. Apakšprogramma No 4: Jaunu fotonikā un nanoelektronikā izmantojamu fotoaktīvu organisko materālu sintēze, pētniecība un izstrāde. Latvijas Zinātnes Padome (1996 – 2000)
  • O.Neilands (projekta vadītājs). Starpmolekulārās ūdeņraža saites veidojošu organisko savienojumu sintēze un to izmantošana nanostruktūru radīšanai uz cietas virsmas nolūkā konstruēt sensorus. Latvijas Zinātnes Padome (2002-2003).

Vaļasprieks:

pašrocīgi veikt jaunu organisko savienojumu sintēzi,
palasīties zinātniski-fantastisko literatūru.

Fotoalbums