Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Uldis VIESTURS


Uldis VIESTURS

Profesors

Dzimis: 1936. gada 14. jūnijā, Zvārdē, Latvijā
Miris: 2010.gada  19. decembrī Rīgā, Latvijā

U.Viestura vārds ir nesaraujami saistīts ar lizīna ražošanu Līvānos, ar savulaik inovatīvo bioreaktoru izveidi, ar lizīna ražošanas tehnoloģiju ieviešanu visā toreizējā padomju telpā un daudzviet ārpus "dzelzs priekškara". Ne mazāk svarīgi ir pētījumi par lignocelulozes materiālu konversiju, izstrādes par vides turbulenciun maisīšanas sistēmām bioreaktoros, kas ieguva starptautisku skanējumu, tās turpinās vēl šodien.




Intereses izgudrošanas jomā:

  • Masas pārnese gāze – šķidrums – cieta viela sistēmās
  • Tehnoloģisko procesu vadība, samaisīšana bioreaktoros, bioreaktoru projektēšana, to pamataprīkojuma izstrāde un pielietošana
  • Klasiskā biotehnoloģija
  • Anaerobās atkritumu pārstrādes procesi, biogāzes ražošana
  • Pārtikas biotehnoloģija

Galvenais izgudrojums:

  • Bioreaktoru konstrukcijas, pretplūsmas samaisīšanas sistēma bioreaktoros cirpes jūtīgām kultūrām. Līdzautori : M.Rikmanis. J.Vanags. Iekārtu darbības princips un pielietošanas jomas publicēti “Avtomatika i Informatika “, Nr.5/6, lpp.14-15 (1994)
  • Ierīce samaisīšanas indikācijai. Līdzautori: J.Vanags, M.Rikmanis. Iekārtu darbības princips un pielietošanas jomas publicēti “Biotehnology and Bioengeneering, 48, Nr.3, p.266-227 (1995).
  • Bioprocesu vadības iekārta BIO-2. Vadītājs J.Vanags.
  • Lizīna tehnoloģija. Vadītājs M.Beķers.

Izgudrojumu būtība:

  • Laboratorijas bioreaktors FAS - 5.3 tiek pielietots biotehnoloģijā, vides aizsardzībā. Tā priekšrocības ir zema cena, elektromagnētiskā piedziņa, īpaša samaisīšanas sistēma cirpes jūtīgām kultūrām, fleksibla procesa vadība
  • Samaisīšanas intensitātes mēriekārta SIMD-f3 un SIMD-s1 tiek pielietota samaisīšanas parādību pētījumos bio un ķīmiskajos reaktoros, to konstrukciju optimizēšanā. Priekšrocības – mērījumi iespējami daudzfāzu vidēs krāsainos šķīdumos, t.i. reālā tehnoloģiskā vidē, lētāks par LDA.
  • Bioprocesu vadības iekārta BIO-2 pielietojama klasiskajā biotehnoloģijā un vides aizsardzībā. Tās priekšrocības – zema cena un fleksibla programma.

Izgudrojumu realizācijas pakāpe:

  • Pārdoti pilotmēroga fermentatori.
  • Pārdoti SIMD-f1, f2 Minhenes Tehniskajai Universitātei, Birminghemas Universitātei u.c.
  • Licences līgumi ar Ungāriju, bijušo Dienvidslāviju, Somiju.
  • Līgumi ar pārtikas rūpniecības uzņēmumiem Latvijā

Patentdokumentu izlase:

Kopā 124 izgudrojumi

(ne visi tiek uzturēti šobrīd)

Mikroorganismu kultivēšanas iekārta.

Līdzautori: M.Kristapsons, E.Kleinbergs, L.Līcis u.c.

PSRS autorapliecība Nr.352562

  • Vācijas patents Nr.96504
  • Čehoslovākijas patents Nr. 155449

Brevibacterium 22 LD štamms.

Līdzautori: M.Beķers, M.Rukliša, A.Sedvalds u.c.

  • PSRS autorapliecība Nr.502019
  • Vācijas patents Nr.2247274
  • Bulgārijas patents Nr.22921
  • Čehoslovākijas patents Nr.167192
  • Austrijas patents Nr.340858
  • Francijas patents Nr.7431272
  • Beļģijas patents Nr.820901
  • Anglijas patents Nr.1456923
  • Īrijas patents Nr.39920
  • Meksikas patents Nr.161

Lizīna tehnoloģija.

Vadītājs M.Beķers. Līdzautori U.Viesturs, G.Mežiņa u.c.

PSRS autorapliecība Nr.258845

  • Vācijas patents Nr.93704
  • Bulgārijas patents Nr.18710
  • Rumānijas patents Nr.166722

PSRS autorapliecība Nr.344734

  • Vācijas patents Nr.2139274
  • Austrijas patents Nr.314959
  • Čehoslovākijas patents Nr.158971
  • Bulgārijas patents Nr.18495

PSRS autorapliecība Nr.494040

  • Bulgārijas patents Nr.22582
  • Vācijas patents Nr.2401519
  • Čehoslovākijas patents Nr.170437
  • Austrijas patents Nr.341319
  • Anglijas patents Nr.1439121
  • Īrijas patents Nr.38977
  • Itālijas patents Nr. 1018334

LR patenti:

  • J.Steganceva, L.Vītiņa, U.Viesturs. Bazīdijsēņu dziļumkultivēšanas metode.
    Pat.LV 11628,C12N1/14, piet.22.02. 95
  • J.Vanags, U.Viesturs, E.Treiguts. Iekārta plūsmas fluktāciju kinētiskās enerģijas noteikšanai daudzfāzu vidēs SIMD.
    Pat.LV 10488 A, C12M1/36, piet.27.09.93
  • A.Apsīte, S.Strikauska, J.Švinka, J.Vanags, U.Viesturs u.c. Trihodermīna iegūšanas paņēmiens.
    Pat.LV 5360, A 01 N 63/04, piet.29.06.93
  • M.Beķers, M.Marauska, J.Laukevics, M.Grūbe, D.Kārkliņa, U.Viesturs, A.Vīgants. Polifunkcionālu pārtikas produktu ieguves paņēmiens no graudu izejvielām. Pat. LV 12304B, piet.17.03.99
  • M.Beķers, J.Laukevics, D.Utīte, E.Kaminska, A.Vīgants, U.Viesurs. Fruktānu ieguves metode no saharozes. Pat.LV12850 B, 2002.
  • M.Beķers, U.Viesturs, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska, M.Marauska, M.Grube, R.Linde. Fruktānus un fruktozi saturošu produktu ieguves un izmantošanas paņemieni no inulīnu saturošām izejvielām. LV13539, 2007
  • M.Beķers, A.Danilevičs, D.Upīte, E.Kaminska, U.Viesturs.  Method of productiong inulin-containing extract and syrup from topinambour tubers (Helianthus tuberosus). LV13757, 2008

Uldis VIESTURS par izgudrošanu un tās nozīmi:

Latvijas patentiem lielas jēgas nav, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Pirmajā punktā minētajiem objektiem Latvijā vispār nav pielietojamības. Domāju, ka mūsu reālajos apstākļos „jāspiež” uz „know how”. Jo tālāk no laboratorijas, jo izstrādne dārgāka. Latvijā ir Eiropā zemākais (% no IKP) atbalsts pētniecībai; gala produktu izstrādei un marketingam līdzekļu maz. Vāja privāto/publisko līdzekļu partnerība. ERTDI* komplekss, jo tuvāk TDI, jo vājāk līdzfinansēts. Nav izveidots inovāciju fonds un sistēma. Mazie vietājie uzņēmumi var „pacelt” tikai sīkas tehnoloģijas. Ārzemju investori reti ir ieinteresēti vietējā ERTDI balstīšanā. Lai būtiski uzlabotu sabiedrības labklājību, intensificējot RTDI(+I)P sistēmu un, tādējādi, pēc iespējas ātrāk sasniegtu vismaz attīstīto Eiropas valstu vidējo līmeni, augstskolām pašām būtu jābūt aktīvākām. Būtu jāsāk ar studentiem – jāievieš jauninājumi mācību programmās, jādomā un jāmāca tā, lai tagadējie studenti būtu tie, kas nākotnē veidotu mūsu vidusšķiru. Mums būtu jāizglīto / jāmāca kļūt radošiem, kļūt par darba devējiem [uzņēmējiem], ne vien par prasmīgiem darbiniekiem. Diemžēl, studenti joprojām galvenokārt ir orientēti uz darbinieku lomu, un vairuma mērķis ir iegūt vienkārši labi apmaksātu darbu. Tas ir tādēļ, ka izglītības sistēma – E pašlaik galvenokārt ir orientēta uz izglītotu darbinieku sagatavošanu. Un tas ir vājākais ERTDI(+I)P sistēmas elements. Būtu jāveido inovācijām draudzīga vide un būtu jāievieš vismaz galvenie priekšnosacījumi radošam darbam un ar inovācijām saistītām aktivitātēm. Pirmais solis būtu veicināt to, ka universitāšu profesori [pasniedzēji] un vadošie pētnieki zinātniskajos institūtos pievērstos rūpniecības (kompāniju) problēmām, citiem vārdiem, tiem jākļūst par atpazīstamiem ekspertiem ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī attiecīgo rūpniecības nozaru uzņēmējdarbības aprindās. Bez starptautiskās zinātniskās apmaiņas un uzlabotām mācību programmām, katram profesoram [pasniedzējam] būtu jābūt kompetentam rūpniecības vai citās praktiskās nozarēs. Neskatoties uz to, ka zināšanu plūsmas ķēdē E un P ir stipri attālināti posmi, zināšanu aktivēšanas (tehnoloģijas) pārcelšanai no universitātēm uz rūpniecību jākļūst par atslēgas punktu izglītības sistēmas attīstības stratēģijā.

* ERTDI - Education, Research, Technology Development, Implementation

U.Viesturs, A.Zilevica, J.Stabulnieks. Lettonie: de la recherche a l’application. Journal BIOFUTUR 257. Juillet-AOUT, 2005, France, 41-44.
           

 

Valodas

latviešu, krievu, angļu

Izglītība:

  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte (Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte), 1960
  • Dr.sc.ing., Kijevas Pārtikas Tehnoloģijas institūts Ukrainā, 1968
  • Dr.habil.sc.ing., Kijevas Pārtikas Tehnoloģijas institūts Ukrainā,1975

Darba gaitas:

  • Laboratorijas vadītājs un inženieris, Latvijas pārtikas rūpniecības uzņēmumos, 1960-1964
  • Projektēšanas biroja vadītājs, LZA Mikrobioloģijas institūts, 1964 – 1969
  • Laboratorijas vadītājs, Mikrobioloģijas institūts, 1969 – 1986
  • Direktors, LZA Koksnes ķīmijas institūts, 1986 – 1993
  • Laboratorijas vadītājs, Koksnes ķīmijas institūts, 1984 – 2010
  • Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Koksnes ķīmijas institūts, 1986 - 1997, priekšsēdētāja vietnieks, 1997 – 2010
  • LZA viceprezidents, 1989 – 1992
  • Direktors, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, 1997 – 2005, vec.zin.līdzstrādnieks, 1998 -  2010
  • Professors, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1994 – 2010
  • Professors, Latvijas Universitāte, 1996 – 2005, asociētais profesors, 2005 - 2008

Apbalvojumi:

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 1982
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1987
  • Latvijas Lauksaimniecības un Meža Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Prezidija loceklis, Pārtikas nodaļas vadītājs, 1994
  • Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijas loceklis, 1992
  • Profesors( Biotehnoloģija), PSRS AAK, 1984
  • Latvijas PSR Valsts prēmija, 1965, 1980
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais izgudrotājs, 1975
  • LLU Atzinības raksts, 1998
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s Aldaris balva, 1999
  • Latvijas Universitātes Atzinības raksts, 2004
  • LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts, 2006

Darbība profesionālās biedrībās:

  • Žurnāla „Koksnes ķīmija” galvenais redaktors, 1987 – 1995
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāla „Vēstis” redkolēģijas loceklis, 1985 –
  • Vairāku starptautisku konferenču starptautisko konsultatatīvo padomju loceklis (Prāga 1993, 1996, 1998; Sofija 1993, 1995, 1997, 1999 (priekšsēdētājs); Kembridža 1994; Parīze 1997 u.c.)
  • Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas priekšsēdētājs (molekulārā bioloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, biotehnoloģija), 1993 –
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas mantzinis, Senāta loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks, 1993 –
  • FEMIRC - LATVIJA konsultants, 1997 –
  • Vairāku habilitācijas un promocijas padomju loceklis (Latvijas universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte)
  • Eiropas biotehnoloģijas federācijas loceklis, WP Bioreaktoru pielietošana, 1984 –
  • Eiropas ķīmijas tehnoloģijas federācijas loceklis, WP Samaisīšana, 1988 –
  • Latvijas Mikrobiologu biedrības biedrs, 1998 –

Publikācijas:

Lekcijas:

  • Tendences biotehnoloģijā un bioreaktoru izstrādē. Vieslekcija. Bioprocesu tehnoloģija’ 93, 2. -5.oktobris, 1995, Sofija, Bulgārija
  • Atkārtoti izmantotu masas šķiedru bioloģiskā apstrāde. Vieslekcija. CHISA’96. 12.starptautiskais ķīmijas un apstrādes tehnoloģijas kongress, 25-30.augusts, 1996, Prāga,Čehija
  • Enerģija no atjaunojamiem resursiem. Vieslekcija. Forums „Mežs un enerģija”, 17-20.janvāris, 1998, Šneverdingena, Vācija
  • Augstākās izglītības, zinātnes un innovatīvo tehnoloģiju attīstība Latvijā. Vieslekcija simpozijā Halle III, 9.-11.novembris, 1998
  • Dažas inovāciju un tehnoloģiju pārveides problēmas pārejas perioda valstīs: Latvija. Vieslekcija „Pasaules inovāciju forums”, 16.-19.novembris, 1998, Parīze

Kursi:

Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē:

  • Biotehnoloģija
  • Bioinženierija
  • Pārtikas biotehnoloģija

Svarīgākās publikācijas:

Monogrāfijas:

  • Viesturs U., Kuzņecovs A., Savenkovs V. Fermentācijas sistēmas. 1986, Rīga: Zinātne, 368 lpp. (krievu val.), 1990. g. izdota poļu val.
  • V.Dubrovskis, U.Viesturs. Lauksaimniecības atkritumu metāna rūgšana.1988, Rīga: Zinātne, 203 lpp. (krievu val.).
  • U.Viesturs, I.Šmite, A.Žilevica. Biotehnoloģija: bioloģiskie aģenti, tehnoloģija, aparatūra. 1987, Rīga: Zinātne, 264 lpp. (krievu val.). 1991.g. izdota rumāņu val., 1992.g. poļu val.
  • J.Staņicškis, D.Levisauskas, R.Stimutis, U.Viesturs, M.Kristapsons. Bioloģisko procesu automatizācija: mērījumi, optimizācija un kontrole. 1992, Rīga: Zinātne, 350 lpp. (krievu val.)
  • A.Žilevica, D.Rinkuža, U.Viesturs. Mikroorganismi un vīrusi: morfoloģiskās, fizioloģiskās un antigēnās īpašības. 1992, Rīga: Zinātne, 278 lpp. (krievu val.).
  • M.Rukliša, J.Švinka, U.Viesturs. Bakteriālās sintēzes biotehnoloģija. 1992, Rīga: Zinātne, 367 lpp. (krievu val.).
  • M.Rukliša, J.Švinka, U.Viesturs. Bakteriālās sintēzes biotehnoloģija. 1993, Rīga: Zinātne, 125 lpp.(angļu val).
  • Uldis E.Viesturs, Stoyan M.Tzonkov (Eds.). Bioprocess Engineering, 2006, Sofia: Avangard Prima, 255 pp.
  • U.Viesturs, I.Simeonov, T.Pencheva, J.Vanags, M.Petrov, Y.Pavlov, O.Roeva, T.Ilkova, M.Vishkins, I.Hristozov. Contemporary Approaches to Modelling, Optimization and Control of Biotechnological Processes. (Ed.Stoyan Tzonkov), 2010, Sofia: Prof.Marin Drinov Academic Publishing House, 240 p.

Raksti:

  • U.E.Viesturs, J.J.Vanags. Samaisīšana fermentācijas procesos. - Mathematics and Computers in Simulation,  42, 1996, pp.207 -211.
  • M.A.Priede, J.J.Vanags, U.E.Viesturs, K.G.Tucker, W.Bujalski, C.R.Thomas. Fusarium moniliforme hidrodinamiskais, fizioloģiskais un morfoloģiskais raksturojums ģeometriski nelīdzīgos bioreaktoros. - Biotehnology and Bioengineering,1995, Vol.48, pp.266-277.
  • U.Viesturs, M.Leite, M.Eisimonte, T.Jeremejeva, A.Treimanis. Lāzerdrukas makulatūras bioloģiskās balināšanas tehnoloģija. - Bioresource Technology 67, 1999, pp.225 -265.
  • A.Apsīte, U.Viesturs, V.Šteinberga, M.Toma. Trichoderma morfoloģija un pretsēņu aktivitāte, kultivējot ģeometriski nelīdzīgos reaktoros. - World Journal of Microbiology & Biotechnology, 1998, Vol.14, pp.23-29.
  • J.Vanags, U.Viesturs, I.Fort. Samaisīšanas intensitātes pētījumi bioreaktoros ar elektromagnētisku piedziņu.-  Biochemical Engineering Journal, 1999, vol.3, pp.25 - 33.
  • U.Viesturs. Trends in bioreactor design and application. Bioreaktoru attīstības tendences un to pielietošana. - LLU Raksti, 6 (301), 2002, lpp.87-97.
  • U.Viesturs, D.Zarina, S.Strikauska, A.Berzins. Utilisation of food woodworking production by-products by composting. Bulgaria, Electronica Journal Bioautoation, 2004, vol. 1., 83-98.
  • J.Vanags, U.Viesturs, M.Vishkins. The flexible and user friendly fermentation processes controller. - Automatic Control and Computer Sciences, 2006, vol. 2, pp. 54-62.
  • M.Rikmanis, A.Berzins, U.Viesturs. Excess turbulence as a cause of turbohypobiosis in cultivation of microorganisms. - Central European J. Biology, 2007, vol. 2, N 4, pp. 481-501.
  • U.Viesturs. Development and automation of microrurbulence intensifying systems and biosynthesis conditions in bioreactors. - Bioautomation, 2007, vol. 7, pp. 1-8. (ISSN 1312-451X)
  • J.Vanags, M.Rychtera,  S.Ferzik, M.Vishkins, U.Viesturs. Oxygen and temperature control during the cultivation of microorganisms using substrate feeding. - Eng. Life Sci., 2007, vol.7, N 3, pp. 247-252.
  • M.Bekers, D.Upite, ..., U.Viesturs. Production of Bioetanol and Fructans from the semi-products of sugar beet processing, using Zymomonas mobilis. - In: Renewable Energy Resources, Production and Technologies, Riga: Zinatne, 2008, pp.72-77

Kopā publicētas 9 monogrāfijas, 615 zinātniski un 115 populārzinātniski raksti.

Projekti:

  • U.Viesturs(projekta vadītājs). Fermentu darbības biotehnoloģija un teorētiskie aspekti celulozes primāro un sekundāro šķiedru biobalināšanā, atkrāsošanā un modificēšanā, Latvijas zinātnes padome (1997 – 2000)
  • U.Viesturs (projekta vadītājs). Zinātnisko pamatu izstrāde samaisīšanas intensitātes izmantošanai biotehnoloģisko procesu vadībai, Latvijas zinātnes padome (1997 – 2000)
  • U.Viesturs (projekta vadītājs). Šķidrums - šūnas mijiedarbības parādības dažādos samaisīšanas režīmos bioreaktoros. Latvijas zinātnes padome (1994 – 1996)
  • U.Viesturs (Projekta vadītājs) Mikroturbulenci pastiprinošu konstrukciju un biosintēzes režīmu izstrādāšana un automatizācija depresijas pakāpes un produktivitātes uzlabošanai bioreaktoros ar vairākfāžu darba vidi. Latvijas Zinātnes padome (2005 - ) 
  • U.Viesturs (Projekta vadītājs) Biotehnoloģiskās metodes koksnes komponentu modificēšanā un funkcionalizēšanā. Latvijas Zinātnes padome (2005 - 2009)
  • U.Viesturs (Projekta vadītājs) Mikroturbulenci pastiprinošu konstrukciju un biosintēzes režīmu izstrādāšana un automatizācija dispersijas pakāpes un produktivitātes uzlabošanai bioreaktoros ar vairākfāžu darba vidi. Latvijas Zinātnes padome (2005-2008)
  • U.Viesturs (Projekta vadītājs) Cietfāzes un dziļuma fermentācijas procesu izpēte. Latvijas Zinātnes padome (2009-2012)

Fotoalbums