Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Arvīds KALNIŅŠ


Arvīds KALNIŅŠ

Arvīds Kalniņš bija koksnes ķīmijas pamatlicējs Latvijā, liela institūta organizētājs un ilggadīgais vadītājs, viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātājiem 1946.gadā, vispusīgu interešu cilvēks un vērienīgs sabiedrisks darbinieks, kas sava ilgā mūža laikā dažādu režīmu ietvaros pratis tomēr allaž veikt pozitīvu, radošu darbu zinātnei un Latvijas sabiedrībai. (J.Stradiņš. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 1994, Nr.5, lpp.632-635) 

Dzimis: 1894.g. 18.augustā Bebru pagasta Silavu mājās (tagadējā Aizkraukles pagastā), Latvijā
Miris:   1981.g. 17.februārī Rīgā




Intereses izgudrošanas jomā:

  • Koksnes plastifikācija, plātnes, plastiķi
  • Koksnes ekstraktvielas un atsveķošana
  • Medicīnas preparāti
  • Koksnes aizsardzība
  • Koksnes un tās atkritumu izmantošana
 

Patentdokumentu izlase:

A.Kalniņš ir  124 izgugrojumu autors un līdzautors un saņēmis 71 patentu. 

A.Kalniņa pirmais izgudrojums "Sveķu pārstrādes aparāts" (pagaidu apliecība Nr. 2775P, 1921.g. 22.aprīlī ).

Pieteikumi patentiem (30.gadu beigās):

Papīra un papes iegūšanas paņēmiens no hidrolizētas koksnes

Paņēmiens pārtikas produktu uzglabāšanai inertajās gāzēs

Augstvērtīgas presētas koksnes iegūšanas paņēmiens u.c.  

PSRS autorapliecības:

  • Koksnes plastifikācija, plātnes, plastiķi: skaidu plākšņu, būvbloku izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas no koksnes, lauksaimniecības atkritumiem, meldra, kūdras  utml. materiāliem; koksnes plastifikācijas metodes: Nr 100199, 1955; Nr 111283, 1958; Nr 140566, 1961; Nr 24929, 1961; Nr В924, 1965; Nr 319494, 1971; Nr 3000044, 1971.
  •  Koksnes ekstraktvielas un atsveķošana: priežu un citu skujkoku sugu atsveķošanas metodes un paņēmieni (t.sk. ar ķīmiskiem stimulātoriem) kolofonija un terpentīna ražošanai; dažādu sveķu skābju esteru un papīra līmju iegūšanas metodes un iekārta: Nr  146422, 1962; Nr 181644, 1966; Nr 163022, 1964; Nr 185622, 1966.  
  • Medicīnas preparāti: prettuberkulozes preparāta PASS izstrādāšana un ieviešana; antibakteriālā preparāta furacilīna izstrādāšana; prolongētas darbības ārstnieciskie preparāti; celulozes esteru celnovokaīna un celukarpīna iegūšanas metodes: Nr 591187, 1977; Nr 372230, 1972; Nr 497833, 1975.
  •  Koksnes aizsardzība (konservēšana): antiseptiķu un citu aizsardzības līdzekļu izstrādāšana:  Nr 258279, 1969; Nr 305994, 1971; Nr 477836, 1975.  
  • Koksnes un tās atkritumu izmantošana: cirsmu un kokzāģētavu atkritumu pirolizes tehnoloģija etiķskābes, metīlspirta, furfurola, darvas, kokogļu un citu materiālu iegūšanai; skuju un zaļu vitamīnu miltu (vitamīnu piedeva mājdzīvnieku un putnu barībai) ražošanas  tehnoloģija un iekārtas: Nr 604857, 1958; Nr 136600, 1960; Nr 145328, 1962; Nr 367629, 1972

Arvīds KALNIŅŠ par izgudrošanu un tās nozīmi:

  • Mežs, ja vien mēs to prasmīgi ekspluatēsim, arī mūsdienās var kļūt par pasakainu "galdiņ, klājies", kas cilvēku apgādā ar visu nepieciešamo ("LZA Vēstīs", 1947, Nr 4, lpp.47-58)
  • Nav šaubu, ka zinātnes uzplaukumam ir liela nozīme latviešu tautas nākotnē. Tikai ar lieliem sasniegumiem kultūras laukā mēs varēsim iekarot redzamāku vietu lielāko tautu starpā. Tikai ar mūsu zinātnes sasniegumiem mēs varēsim atvieglot mūsu tautas darba gaitas, varēsim norēķināties ar citām tautām par viņu uzkrāto gara mantu lietošanu.
  • Atziņa par mežu bagātību lielo nozīmi tautas saimnieciskajā dzīvē arvien vairāk nostiprinās visas pasaules sabiedrības apziņā… Koksnes izlietošanas daudzveidība arvien palielinās, un mūslaiku ķīmijas un metalurģijas apbrīnojamie sasniegumi ne tikai nesamazina meža nozīmi, bet - tieši otrādi - pārvērš to vienmēr nozīmīgākā vērtību iegūšanas avotā.
  • Atjaunosim saimniecību, kļūsim bagātāki, pētīsim kaut "putna pienu", bet patlaban ļoti jāpievērš vērība darbiem, kuri palīdz rūpniecībai un lauksaimniecībai (1947.g.)
  • Gari un plaši izrunāties spēj katrs muļķis, bet pateikt īsi un konkrēti galveno var tikai nedaudzi… Darbs runa pats. Labs darbs nav jāaizstāv.

Vispārzinātniskās intereses:

  • Mežkopība, mežsaimniecība
  • Koksnes mehāniska apstrāde un aizsardzība
  • Mežķīmija un koksnes ķīmija
  • Koksnes un tās atkritumu izmantošana

Izglītība:

  • Rīgas pilsētas reālskola, 1905 - 1912
  • Rīgas Politehniskais institūts (Ķīmijas fakultāte), ar izcilību, 1916
  • Zinātņu doktors, Latvijas universitāte, Lauksaimniecības fakultāte. Tēma: "Latvijas priedes (Pinus silvestris L) tehniskās īpašības", 1930

Darba gaitas:

  • Volīnijas guberņas Tautas saimniecības padomes sistēmā, Ukraina, 1918-1920
  • Docents, Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultāte, Mežkopības nodaļa, Rīga, 1920-1922
  • Docents, profesors, Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļa, Mežu tehnoloģijas katedras vadītājs, Latvijas universitāte, 1922- 1939
  • Latvijas Republikas zemkopības ministrs, 1922-1923
  • Latvijas Republikas izglītības ministrs, 1925 (marts - decembris)
  • Mežu tehnoloģijas katedras vadītājs (1939- ), mācību prorektors (1940-1941; 1944-1946), Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte, Jelgava,
  • Ārštata profesors (1944- 1945), Koksnes ķīmiskas tehnoloģijas katedras vadītājs (1945-1957), Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte
  • Institūta direktors, LZA Mežsaimniecības problēmu institūts, 1946 -1964
  • Institūta direktors (1964 – 1976), Mežķīmijas laboratorijas vadītājs (1976 – 1979), zinātniskais konsultants (1979-1981), LZA Koksnes ķīmijas institūts

Apbalvojumi:

  • LR 1.Saeimas deputāts, 1922-1925
  • LR Triju Zvaigžņu ordenis, 3.šķīra, 1929
  • Zelta Lauvas ordenis (Polija)
  • LR K.Barona prēmija par koksnes tehnisko īpašību pētījumiem, 1935
  • LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, 1945
  • Īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmija, 1946
  • Staļina prēmija par prettuberkulozes preparāta PASS jaunas ražošanas metodes izstrādāšanu un ieviešanu, 1951
  • Latvijas PSR Valsts prēmija par jauna ārstniecības preparāta furacilīna izstrādāšanu, ražošanas organizāciju un ieviešanu, 1957  

Darbība profesionālās biedrībās:

  • Somijas Mežzinātniskās biedrības korespondētājloceklis, 1934
  • LZA prezidija loceklis, 1951-
  • Akadēmiķis sekretārs, LZA Ķīmijas un ģeoloģijas zinātņu nodaļa, 1958-1963
  • Priekšsēdētājs, PSRS ZA zinātniskā padome "Koksnes un tās pamatkomponentu ķīmija", 1970-1983
  • Galvenais redaktors, žurnāls "Koksnes ķīmija (Himija drevesini)", 1974-1981
  • "Meža dienu" Latvijā organizētājs

Publikācijas:

Kopā vairāk nekā  450 zinātnisku darbu un 11 monogrāfijas,  ap 300 populārzinātniskās publikācijas 

Monogrāfijas:

  • A.Kalniņš. Mežu tehnoloģija. R., Valters un Rapa, 1925, 295 lpp.
  • A.Kalniņš. Medniecība. R., Latvju grāmata, 1943, 704 lpp.
  • A.Kalniņš. Ķīmiskā mežu tehnoloģija. R., Saimniecības lit.apg., 1944, 496 lpp.
  • A.Kalniņš. Finierrūpniecība, kokzāģētavas un ar tām saistītās kokrūpniecības nozares. R., VAPP, 1946, 508 lpp.
  • A.Kalniņš. Mežsaimniecības un kokrūpniecības produktu pārbaude., R., 1947, 319 lpp.
  • A.Kalniņš. Medības un medību saimniecība Latvijas PSRS., R., 1951, 440 lpp.; 1958, 435 lpp.
  • A.Kalniņš. Koksne kā ķīmijas rūpniecības izejviela., R., 1967

  • Kalniņš ir pirmais inženieris, kas koksnes tehnisko īpašību pētīšanas jomā pārstāv bioloģisko virzienu… Šiem pētījumiem var būt patiesi epohāla nozīme. (I.Lassila. Acta Forestalia Fennica, 1931, Nr.37, S.30-37.)
  • Arvīds Kalniņš neapšaubāmi bija personība ar sarežģītu un bagātu mūžu, savdabīgu raksturu, kurā izpaudās gan daudzu laikmetu iezīmes, gan paša profesora individualitāte. Latvijas zinātņu vēsturē paliks viņa mūžs, viņa darbs un viņa mudinājumi darboties ar citiem. (J.Stradiņš, Arvīds Kalniņš dzīvē un darbā. Rīga, Zinātne, 1992, lpp.250)
  • A.Kalniņš bija labi informēts par pētījumu līmeni pēc profila radniecīgos mūsu zemes un ārzemju institūtos, vienmēr tiecās rast oriģinālus risinājumus. Tieši tādēļ lielākā daļa no institūta veiktajiem pētījumiem bija izgudrojumu līmenī… Kaut gan dažas A.Kalniņa idejas apsteidza laiku un netika realizētas, viņš tomēr bija reālists. (Ļ.Gordons, mežkopis).

Koksnes Ķīmijas institūtā ir Arvīda Kalniņa piemiņas telpa, institūtā notiek regulāras Arvīda Kalniņa piemiņas lasījumi, dibināta Arvīda Kalniņa medaļa.

Kopš 1999.gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Arvīda Kalniņa vārdbalvu.

Sk.vēl: Milda Pormale. Zaļais patvērums. Akadēmiķa Arvīda Kalniņa dzīvesstāsts. [Akadēmiķis Arvīdz Kalniņš viņa arhīva materiālos un manās atmiņās]. Izd. Divpadsmit, 2012, 383.lpp.

 Fotoalbums