Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Rūdolfs ŪDRIS


Rūdolfs ŪDRIS

Rūdolfa Ūdra vārds visciešākā veidā saistīts ar “20. gadsimta atklājumu ķīmijas tehnoloģijā”, kā tiek raksturota viņa izveidotā fenola un acetona ražošanas metode, kas tapusi pat daudz pieredzējušajai zinātnes vēsturei neiedomājamos apstākļos..Cilvēki, kas viņu pazinuši, visi liecināja par Rūdolfa Udra drosmi, humānismu, dvēseles skaidrību, principialitāti, pieticību, krietnumu, romantisko dabu un ticiību ideāliem, tāpat arī augsto ķīmiķa kvalifikāciju un erudīciju, gatavību uz risku zinātnē un nicinājumu pret birokrātiju. (J.Stradiņš)

 

 

Dzimis: 1899.gada 17.februārī Latvijā
Miris:  1949.gada 30.maijā, Kievijā




Intereses izgudrošanas jomā:

 
Fenols ir viens no svarīgākajiem ķīmiskās rūpniecības produktiem, jo tiek izmantots fenola-formaldehīda sveķu, kaprolaktāma (sintētiskās šķiedras), dažādu krāsvielu, ārstniecības vielu (aspirīna, salicilskābes, u.c.), mazgāšanas līdzekļu, degvielu piedevu un daudzu citu produktu iegūšanai. “Dabiskā ceļā” fenolu var iegūt no akmeņoglēm.

Galvenais izgudrojums:

Kumola hidroperoksīda katalītiskās šķelšanas reakcijas atklāšanu literatūrā parasti pieraksta izcilajam vācu ķīmiķim Henrikam Hokam, kurš savu atklājumu publicēja 1944.gadā. Skaitās arī, ka šīs reakcijas rūpniecisko tehnoloģiju izstrādājušas firmas Distillers Co., Ltd. un Hercules Powder Co. un tā pirmoreiz ražošanā ieviesta Monreālā (Kanāda) 1953.gadā.

Tikai 1957.gadā PSRS zinātniskajos izdevumos parādījās dati, ka kumola oksidēšanas reakcija šķidrā fāzē ar gaisa skābekli līdz kumola hidroperoksīdam un tā tālāka sadalīšana līdz fenolam un acetonam, neatkarīgi no H.Hoka, ir atklāta jau 1942.gadā PSRS, un to izdarījis latviešu ķīmiķis R.Ūdris laboratorijā, kuru vadīja profesors P.Sergejevs. Nākošajos piecos gados tika izstrādāta rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija un jau 1949.gadā Džeržinskā uzsākta fenola un acetona rūpnieciskā ražošana, tātad piecus gadus pirms ražošanas sākšanas Kanādā.

Patentdokumentu izlase:

  • R.J.Ūdris, P.G.Sergejevs, B.D.Kružalovs. PSRS autorapliecība Nr. 106666, 7/I, 1947.
  • R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs, P.G.Sergejevs. PSRS autorapliecība Nr. 106712, 7/I, 1947.
  • P.G.Sergejevs, R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs. PSRS autorapliecība Nr. 106907, 28/I, 1947.
  • R.J.Ūdris, P.G.Sergejevs, B.D.Kružalovs,  M.S.Ņemcovs. PSRS autorapliecība Nr. 106906, 7/I, 1947.
  • P.G.Sergejevs, R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs, M.S.Ņemcovs. PSRS autorapliecība Nr. 106992, 7/I, 1947


    Literatūra par R.Ūdri:
     
    1.      B.D.Kružalovs, B.I.Golovaņenko. Fenola un acetona vienlaicīga iegūšana. M., Goshimizdat, 1963 (krievu val.)
    2.      No Baltijas dabaszinātņu un tehnikas vēstures. Rīga, Zinātne, 1968., 203. –   216.lpp.
    3.      J.Stradiņš. Rūdolfa Ūdra mūža darbs. Zinātne un tehnika, 1963., Nr.2, 39.lpp.
    4.      J.Stradiņš. Pirmatklājējs organiskajā ķīmijā. Karogs, 1979., Nr. 2, 159 –160 lpp.
    5.      J.Stradiņš. Ķīmiķim Rūdolfam Ūdrim –100: aizmirsta zinātnieka leģenda. Dabas un vēstures kalendārs 99 / - Rīga: Zinātne, 1998, 252 – 256.lpp.

Rūdolfs ŪDRIS par izgudrošanu un tās nozīmi:

Atklāta principiāli jauna reakcija organiskajā ķīmijā un izstrādāta jauna ražošanas tehnoloģija, izmantojot ķīmiskajā rūpniecībā līdz tam nepazīstamu savienojumu – kumola hidroperoksīdu, to katalītiski šķeļot minerālskābju klātienē un procesā vienlaicīgi iegūstot divus svarīgus ķīmiskos produktus: uz katru tonnu fenola 0,6 tonnas acetona. Metode pirmoreiz izstrādāta un ieviesta PSRS, neparastos un sarežģītos apstākļos, to autoram atrodoties ieslodzījumā.

Darba gaitas:

R.Ūdris izpētīja kumola katalītiskās oksidēšanas reakcijas produktu sastāvu, atrada optimālos reakcijas apstākļus, lai iegūtu gandrīz teorētisku (90 – 95%) kumola hidroperoksīda iznākumu, pirmoreiz pasaulē izdalīja to tīrā veidā. Jāatzīmē, ka kumola hidroperoksīds ir ļoti nestabila viela, kas viegli sadalās, turklāt ar sprādzienu. Pētot jauniegūtā produkta ķīmiskās īpašības, R.Ūdris atklāja, ka neliela minerālskābju daudzuma (0,1%) klātienē kumola hidroperoksīds sadalās, veidojot fenolu un acetonu. Šis atklājums tika izdarīts 1942.gada rudenī Jaroslavļā, speclaboratorijā, kurā tika pētīta alkilbenzolu oksidēšana. PSRS zinātniskajā literatūrā ziņas par šo atklājumu tolaik neparādījās, atklājums tika reģistrēts ar slēgtām (slepenām) autorapliecībām, prioritāte – 1947.gada 7.janvāris. Tomēr atklājums un R.Ūdra nopelni tika atzīti un 1946.gadā viņu atbrīvoja no ieslodzījuma un uz viņa vārda tika reģistrēti vairāki izgudrojumi – hidroperoksīda iegūšanas metode, fenola un karbonilsavienojumu vienlaicīgas iegūšanas metode, a-metilstirola iegūšanas metode un divi izgudrojumi tehnoloģijā. 1951.gadā sasniegums tika novērtēts ar I pakāpes Staļina prēmiju, to saņēma P.Sergejevs un B.Kružalovs.

Rūdolfs Ūdris dzimis 1899.gada 17.februārī mežsarga ģimenē Baltpamušē (precizējot Latvijas – Lietuvas robežu, šī vieta tagad pieder Lietuvai un saucas Kemenai, ir netālu no Grenctāles-Saloču robežpunkta), beidzis Bauskas tirdzniecības skolu, strādājis pie barona E. fon Bēra par rēķinvedi Pamūšes muižā, iesaistījies revolucionārajā kustībā, pēc tam cīnījies Fabriciusa karaspēkā pret poļiem un Latvijā vairs nav atgriezies, kā daudzi viņam līdzīgi latvieši. No 1919.gada – PSKP biedrs. 1925.gadā tika nosūtīts uz augstskolu studēt ķīmiju, kas noderētu militārām vajadzībām; vispirms Pļehanova institūtā, tad Maskavas augstākajā tehniskajā skolā. Viņš klausījās lekcijas un strādāja laboratorijas darbus tādu izcilu tā laika zinātnieku kā A.Čičibabina, N.Šilova, L.Liepiņas, P.Sergejeva u.c. vadībā. Pēc augstskolas beigšanas 1930.gadā strādājis Sarkanarmijas Kara ķīmijas pārvaldē Maskavā, bijis Militārās ķīmijas institūta sintētiskās daļas vadītājs. Sākoties Staļina teroram, 1937.gadā atcelts no amata, bet 1938.gadā arestēts, divus gadus turēts un spīdzināts Leforta cietumā. Viņam inkriminēja mēģinājumu organizēt Kremļa uzspridzināšanu, Staļina, Vorošilova un citu kompartijas varasvīru nogalināšanu. 1940.gadā notiesāts uz 10 gadiem, viņš tika nosūtīts darbā uz cietuma laboratoriju sava bijušā skolotāja, tagad tāpat ieslodzītā Pjotra Sergejeva vadībā. Tolaik profesors P.Sergejevs vadīja zinātnieku grupu, kurai bija uzdots izstrādāt sintētiskā kaučuka (SK) ražošanas jaunu paņēmienu, iegūstot tā sākumvielu – alfa-metilstirolu. 1942.gadā R.Ūdrim negaidīti izdevās atklāt jaunu starpproduktu – kumola hidroperoksīdu, un novērot, ka tas neliela daudzuma skābju klātienē šķeļas par fenolu un acetonu, bet sārmu klātienē izdodas iegūt cerēto  a-metilstirolu. 1946.gadā R.Ūdris tika atbrīvots no ieslodzījuma, bet tā kā viņš atteicās atjaunot savu piederību Komunistiskai partijai, no Maskavas institūta bija jāaiziet. K.Ūdris strādāja Džeržinskā, kur tika montēta jaunā ražotne pēc viņa radītās metodes, ražotne bija jāpalaiž par godu Staļina dzimšanas dienai (1949.gada decembrī), grafiki bija saspringti, klīda runas par kaitniecību, un kādā bezcerības brīdī R.Ūdris izdarīja pašnāvību. Taču ražotne 1949.gada decembrī tiešām deva produkciju, pēc šādas metodes – pirmoreiz pasaulē.

Fotoalbums