Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Ingrīda VĪTIŅA


Ingrīda VĪTIŅA

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts
Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas vadītāja

Miera iela 34, Salaspils-1, LV-2169

Tālrunis: +371 6794 4781
Fakss:     +371 6780 0779
E-pasts: nki@nki.lv

Dzimusi: 13. decembrī 1934.gadā Rīgā, Latvijā.




Intereses izgudrošanas jomā:

  • Metālu elektroizgulsnēšanas metodes tehnoloģijas pārklājumu iegūšanai uz dažādu metālu, metalizētu keramiku virsmām.

Galvenais izgudrojums:

I.A.Vītiņa, B.A.Puriņš. "Alvas elektroizgulsnēšanas metode" PSRS aut. apl. Nr. 361709, M.Kл.C 23B 5/14, 1972. g.

Patentdokumentu izlase:

  1. I.A.Vītiņa, B.A.Puriņš. Alvas elektroizgulsnēšanas metode. PSRS aut. apl. Nr. 217850, 1968. g. 25. februārī.
  2. I.A.Vītiņa, B.A.Puriņš. Alvas elektroizgulsnēšanas metode. PSRS aut. apl. Nr. 361709, 1972. g. 18. septembrī.
  3. I.Vītiņa, B.Purin. Electrolyte for the electrolytic tinning of metals. Austrālijas patents Nr. 467, 983, 1972. g. 22. maijs.
  4. I.A.Vitinya, B.A.Purin. Electrolyte pour l´étamage électrolytique des métaux. Francijas patents Nr. 7222394, 1972. g. 21. jūnijs.
  5. I.Vitiņa, B.Purin. Elektrolyt zum Verzinnen von Metallen. Vācijas Demokrātiskās Republikas patents Nr. 96 981.    1973.g.
  6. I.Vītiņa, B.Purin. Elektrolyt zum elektrolytischen Verzinnen von Metallen. Austrijas patents Nr. 313665, 1974.g. 25. februārī.
  7. I.Vitiņa, B.Purin. Electrolyte for electrolytic Tinning.Lielbritānijas patents Nr. 1351879,  1974. g. 28. aug.
  8. I.Vitiņa, B.Purin. Wässriges galvanisches Zinnbad und Verfahren zum galvanischen Verzinnen. Vācijas Federatīvās Republikas patents Nr. 2224613, Int. Cl. C25D 3/32, 1976. g. 26. maijs.
  9. I.Vītiņa, B.Purin. Elektrolyt k cinováni kovu. Čehoslovākijas autorapliecība Nr. 172 485,  1976. g. 29. apr.
  10. I.Vitiņa, B.Purin. Elektrolit valamint eljárás fémek elektrolitikus ónozására.Ungārijas patents Nr. 166584, 1977. g. 21. februārī.
  11.  I.Vītiņa, B.Puriņš. Japānas patents Nr. 1045390, 1981.g.
  12. I.Vītiņa, A.Lūse, B.Puriņš. Metode svina pārklājuma elektroizgulsnēšanai. PSRS aut. apl. Nr. 440917,  1974., 25. apr.
  13. I.Vītiņa, B.Puriņš, G.Krūkle, D.Belij, M.Trubicina. Metode virsmas sagatavošanai pirms  galvaniskā pārklājuma elektroizgulsnēšanas. PSRS aut. apl. Nr. 662624,  1979,15. maijs.   
  14. B.Puriņš, I.Vītiņa, G.Buliņa, P.Dzubenko. Metode virsms sagatavošanai pirms galvaniskā pārklājuma elektroizgulsnēšanas.  PSRS aut. apl. Nr. 1296629,  1986. g.
  15. L.Zakutova, N.Saratovkina, I.Vītiņa. Metode supravadošo "СВЧ-iekārtu" izgatavošanai PSRS aut. apl. SU Nr. 1442019,  1988. g. 1. augustā.
  16. I.Vītiņa, M.Pelēcis, L.Zakutova, V.Stefanovič, V.Rubene, N.Saratovkina, V.Pavlovs.Elektrolīts uz alvas bāzētu pārklājumu izgulsnēšanai (kompozītais supravadošais pārklājums alva-Ševrela fāze PbMo6S8).  PSRS aut. apl. Nr. 1683362,  1991. g.
  17. I.A.Vītiņa, V.Belmane, L.Zakutova, J.Grabis, V.Stefanovič, N.Saratovkina, I.Zālīte, V.Rubene. Elektrolīts uz alvas bāzētu pārklājumu elektroizgulsnēšanai (kompozītie pārklājumi alva-niobija karbonitrīds, alva-titāna nitrīds).  PSRS aut. apl. Nr. 1819298,  1992. g.
  18. I.Vītiņa, I.Šerstobitova, V.Belmane, O.Kovaļova, G.Buliņa, P.Dzubenko. Metode lumīnija sakausējumu virsmas sagatavošanai pirms alvas pārklājumu elektroizgulsnēšanas.  Krievijas patents Nr. 2023761,   1994. g.

     Latvijas patenti

  1.  I.Vītiņa, V.Belmane, L.Zakutova, J.Grabis, V.Stefanoviča, N.Saratovkina, I.Zālīta, V.Rubene. Alvas savienojumus saturošs elektrolīts metālisku pārklājumu iegūšanai.   LV 5539,  1994. g.
  2.   I.Vītiņa, B.Puriņš, G.Krūkle, D.Belijs*, M.Trubicina*. Metālu virsmas sagatavošanas metode pirms galvanisko pārklājumu uznešanas.   LV 5540,  1994.g.
  3.     B.Puriņš, I.Vītiņa, G.Buliņa, P.Dzubenko. Metālu virsmas sagatavošanas metode pirms galvanisko pārklājumu uznešanas.   Nr. 5541,   1994. g.
  4.  I.Vītiņa, I.Šerstobitova, V.Belmane, O.Kovaļova, G.Buliņa, P.Dzubenko. Alumīnija sakausējumu virsmas sagatavošanas metode pirms alvas elektroizgulsnēšanas.  LV 10510, 1995. g.
  5. I.Vītiņa, J.Grabis, A.Knipele, V.Belmane, V.Rubene. Kompozīta niķelis-itrija oksīda stabilizētais cirkonija oksīds slāņa un pulvera iegūšanas elektroķīmiskā metode. LV12595, 2000.g.
  6. I.Vītiņa, V.Belmane, V.Rubene, J.Pultraks, A.Knipele, A.Krūmiņa. Kompozītā slāņa alva-pentakalcija hidroksīdtri-fosfats + trikalcija difosfats [Ca5(PO4)3(OH)+Ca3(PO4)2 3/4 ] iegūšanas elektroķīmiskā metode. LV12787, 2002.g.
  7. I.Vītiņa, V.Belmane, M.Lubane, J.Pultraks, J.Ābols, A.Krumiņa, I.Jansone. Kompozītā slāņa rentgenamorfais kobalta-volfrāma, kobalta-molobdēna sakausējums/hidroksilapatīts [Co-W/Ca5(PO4)3(OH), Co-Mo/Ca5(PO4)3(OH)] iegūšanas elektroķīmiskās metodes ķirurģijā pielietojamo metālu sakausējumu virsmu modificēšanai. LV13370, 2006.g.    

Ingrīda VĪTIŅA par izgudrošanu un tās nozīmi:

Elektroizgulsnēšanas metode, pielietojot izstrādāto komplekso elektrolītu, dod iespēju atšķirībā no zināmajiem procesiem (arī uz 2000. gadu):

- iegūt augstas tīrības pakāpes sudrabbaltus, spožus alvas pārklājumus, kuros (pat ražošanas apstākļos iegūtajos) piemaisījumi Fe, Cu, Pb, Bi, Sb nepārsniedz 1,5·10-3 masas %: C 5·10-2÷5·10-3; N (1,5÷5,0)·10-2; P 1,5·10-3÷9·10-4, uz vara un tā sakausējumiem, alumīnija sakausējumiem, oglekļa tēraudiem, niobiju un dzelzs-niķeļa sakausējumiem;
- pārklājumiem ir augsta struktūras stabilitāte pie temperatūras svārstībām no +50°C līdz -60°C un pie -150°C līdz -190°C nav novērojama kristāliskās modifikācijas maiņa (bSn ® aSn), patvaļīga kristālu viskeru augšana un ir augsta pretkorozijas izturība (40°C 100 % relatīvā mitruma);
- pārklājumiem ir augstas elektrofizikālās īpašības - kontaktpretestība 3 mOm, īpatnējā elektriskā pretestība 8,7·10-2-1,4·10-2 Om·mm2/m;
- pārklājumi lodējamību saglabā 3 gadus;
- elektrolītā nav novērojama alvas savienojumu oksidēšanās un to hidrolīze pie elektroizgulsnēšanas temperatūras no +15°C līdz +60°C, Dk 0,8 - 10 A/dm2, elektroizgulsnēšanas procesa darba ilgums 85 A·st/l;
- elektrolīta pielietošana dod iespēju intensificēt Sn pārklājuma elektroizgulsnēšanu 4-6 reizes un hidrometalurģijā veikt Sn rafinēšanu.

Realizācija:

Pamatojoties uz elektrolīta, elektroizgulsnēšanas procesa un iegūto pārklājumu augsto tehnisko efektivitāti, izgudrojumam:
- izsniegta preču zīme "Niostīns" (apliecība Nr. 59688, 1977. g. 1. februārī);
- izgudrojums patentēts sekojošās valstīs:
Francijā, patents Nr. 43980/2 12.06.1972, Ik/MS 20880;
Austrālijā, patents Nr. 467.983 1972. g. maijs;
Lielbritānijā, patents Nr. 1351879, 20. aug. 1974. g.;
Ungārijā, patents Nr. 166584, 21. febr. 1977. g.;
Vācijas Dem. Rep., patents Nr. 96.981, 12. apr. 1973. g.;
Austrijā, patents Nr. 313665, 25. febr. 1974. g.;
Vācijas Fed. Rep., patents Nr. 2224613, 26. maijs 1976. g.;
Čehoslovākija, aut. apl. Nr. 172485, 15. maijs 1978. g.;
Japānā, patents Nr. 1045390.

Izgudrojums - aut. apl. Nr. 361709 praktiski izmantots: 
rūpnīcā "Liepājmaš" no 1972. g. uz kontaktdetaļām; "НИИЦЭВТ" Maskavā 1975. g. uz spiestajām shēmām; ražošanas apvienībā VEF 1977.-1991. g.; Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā 1978. g.; (jau 1975.-1977. g.);
RA Alfa 1972. g.; uz "Telenokia" (Somija) firmas izstrādājumiem rūpnīcā VEF 1989. g.; izsūtīta tehnoloģiskā dokumentācija vairākiem desmitiem Krievijas uzņēmumu 1972.-1980. g. ; iekļauts tehnoloģisko procesu standartā ГОСТ 9.305–84. Покрытия металлические и неметаллические неорганические. Операции технологических процессов получения покрытий. 1984. g.; pēc papildus izgudrojuma izstrādāšanas par niobija folijas aktivācijas metodi - "Metode metālu virsmas sagatavošanai pirms galvaniskā pārklājuma elektroizgulsnēšanas", aut. apl. Nr. 662624, elektrolīts saskaņā ar izgudrojumu Nr. 361709 kopā ar Nr. 662624 praktiski izmantots PSRS Vissavienības zinātniski pētnieciskajā Kabeļrūpniecības institūtā 1972. g. alvas elektroizgulsnēšanai uz niobija folijas; izmantojot niobija virsmu (rezonātora gredzenu) aktivācijas metodi, aut. apl. Nr. 662624, elektrolīts saskaņā ar izgudrojumu Nr. 361709 izmantots supravadošo iekārtu "СВЧ" izgatavošanā PSRS ZA Ķīmiskās kinētikas un degšanas institūtā. Alvas pārklājums saskaņā ar šiem izgudrojumiem nodrošināja niobija virsmu sakušanu un supravadošā intermetalīda Nb3Sn izveidošanos uz supravadošā rezonātora virsmas.
Uz šo divu autorapliecību pamata ar papildus izstrādātām tehnoloģiskajām procedūrām "СВЧ" izgatavošanai izdota PSRS ZA Kinētikas un degšanas institūtam aut. apl. Nr. 1442019 ar I.Vītiņu kā līdzautori.
Pēc papildus izgudrojuma izstrādāšanas par alumīnija un alumīnija sakausējumu virsmu aktivāciju pirms alvas pārklājuma uznešanas ("Metode metālu virsmas sagatavošanai pirms galvaniskā pārklājuma elektroizgulsnēšanas", aut. apl. Nr. 1296629) elektrolīts saskaņā ar izgudrojumu Nr. 361709 kopā ar metodi (aut. apl. Nr. 1296629) praktiski izmantots 1981.-1983. g. alumīnija detaļu pārklāšanai ražošanas apvienībā "Alfa" un pēc Al sakausējumu izlīdzinošās aktivācijas izstrādes (Krievijas patents Nr. 2023761) - "Alfā" 1991. g. Šis elektrolīts saskaņā ar aut. apl. Nr. 361709 tālāk tika pielietots nākošās paaudzes kompozīto pārklājumu alva-neorganiskais savienojums elektroizgulsnēšanai, to skaitā:
- supravadošais pārklājums alva-Ševrela fāze PbMo6S8 (aut. apl. Nr.1683362, 1991);
- tumši melnu, lodējamu:
- alva-niobija karbonitrīds;
- alva-titāna nitrīds (aut. apl. Nr. 1819298, 1992);
- alva-titāna/niobija karbonitrīds.
Patreiz uz elektrolīta Nr. 361709 bāzes tiek veikti pētījumi (grants 96.0383) par kompozīto pārklājumu alva-hidroksilapatīts elektroizgulsnēšanu uz implantu virsmas medicīnai.

Uzskati un pārdomas par izgudrošanu:

  • "Ceļš" uz izgudrojumiem bija ar konkrētu mērķi katrā atsevišķā gadījumā par tehnisku efektivitāti nodrošinoša alvas pārklājuma elektroizgulsnēšanu elektronikai un elektrotehniskajai ražošanai, tai skaitā, uz grūti pārklājamiem metāliem - niobiju, alumīniju.
  • Nenoliedzams izgudrojuma tapšanā ir psiholoģiski-filozofiskais faktors, kad mērķtiecīgi virzītajos zinātniskajos pētījumos, apkopojot un uzkrājot iegūtos rezultātus ar "+" un "-" zīmēm, pat attālināti no darba vietas pēkšņi rodas "lēcienveida" atskārsme, ka elektrolītam, elektroizgulsnēšanas procesam un metālu virsmu aktivācijai jābūt tieši tādiem, lai, lūk, būtu jauns, drošs un pielietojams līdz šim nezināmais tehniskais efekts.
  • Izgudrojumiem un izgudrotājiem Latvijā ir būtiska nozīme. Mums Latvijā ir ļoti daudz gudru izgudrotāju fizikā, ķīmijā, farmācijā, tehniskajās nozarēs, kas ar saviem izgudrojumiem ir devuši pielietojuma un tehnisko novitāti, pielietošanas ekonomisko efektivitāti un vairojuši Latvijas intelektuālo bagātību.
  • Katra izgudrojuma realizāciju pielietošanā nosaka ne tikai tehniskā efektivitāte, bet izgudrojuma pielietošanas ekonomiskā efektivitāte. Grūtības izgudrojuma ieviešanā 1975.-1990. gados ražošanā tieši radīja ekonomisko aprēķinu nepilnības aprēķinu instrukcijās. Neviens nesaprata, kā aprēķināt naudas vērtībās ekonomiskās instrukcijās neesošās pārklājumu izcilās fizikāli-ķīmiskās īpašības (elektrofizikālos lielumus, struktūras un fāzu stabilitāti, lodējamību u.c.). To saprata ražošanā esošā tehniskā inteliģence un, neskatoties uz to, ka 1 litrs vienkāršo sāļu elektrolīta maksāja 5-6 reizes lētāk, dārgākais kompleksais alvošanas elektrolīts tika ieviests un pielietots.

Vispārzinātniskās intereses:

  • teorētiskā elektroķīmija,
  • metālu elektroizgulsnēšanas mehānisms un struktūras veidošanās mehānisms
  • cieto slāņu elementu savstarpējā difūzija, intermetalīdu veidošanās
  • kompozītu metāls-neorganiskais savienojums elektroizgulsnēšana

Izglītība:

  • Rīgas Tehniskās universitāte Ķīmijas fakultāte, elektroķīmijas specialitāte, 1953 -1960
  • LZA Neorganiskās ķīmijas institūta aspirante, 1965 -1968

Darba gaitas:

  • vecākā inženiere LZA Neorganiskās ķīmijas institūta Elektroķīmijas laboratorijā, 1962 -1965
  • vecākā zinātniskā līdzstrādniece LZA Neorganiskās ķīmijas institūta Elektroķīmijas laboratorijā, 1968 -1986
  • vadošā pētniece LZA Neorganiskās ķīmijas institūta Elektroķīmijas laboratorijā, 1986 –1987
  • LZA Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas vadītāja, 1987 -

Publikācijas:

Kopējais publikāciju skaits  ~ 140.

  1.  I.Vītiņa, M.Lubāne, A.Korne, V.Rubene, V.Belmane, Z.Zariņa, A.Krūmiņa. The changes of structure upon thermal treatment of gold coatings electrodeposited on vacuum sputtered Ti and electrodeposited Ni-B or Ni-Fe layers. - Thin Solid Films, 1995, 270, p. 380-386.
  2.  I.Vītiņa, M.Lubāne, A.Korne, V.Belmane, Z.Zariņa, A.Krūmiņa, V.Rubene. Characteri-zation of aluminium alloys and titanium surface structure. -  Proceedings XI European Congress on Electron Microscopy EUREM`96, Dublin, Ireland, August 26-30, 1996.
  3. I.Pelēce, I.Vītiņa, M.Lubāne, A.Krūmiņa, V.Rubene, Ģ.Smilškalne, V.Belmane. The changes of structure and phase constitution of electrodeposited tin and gold coatings on vacuum sputtered and electrodeposited metallic substrata. - Proceedings of 2nd Central, Eastern and Northern Europe Regional Conference "Surface 97", Palanga, June 1-6, 1997, p. 77-80.
  4.  I.Vītiņa, M.Pelēcis, V.Belmane, V.Rubene, I.Zālīte, J.Grabis. Electrodeposition and characterization of structure of composite coatings of tin-inorganic compound. - Proceedings of 2nd Central, Eastern and Northern Europe Regional Conference "Surface 97", Palanga, June 1-6, 1997, pp. 124-126.
  5.   I.Vītiņa, I.Pelēce, V.Rubene, V.Belmane, M.Lubāne, A.Krūmiņa, Z.Zariņa. intermadiate intermetallic layers at interaction of electrodeposited tin, Ni-Fe, Ni-B  coatings with different metallic substrata.  - J. of Adhesion Science and Technology, 1997,  vol. 11, Nr. 6, pp. 835-860. Formation of  
  6. I.Vītiņa, V.Rubene, M.Pelēcis, I.Zālīte, O.Kovaļova. Preparation and characterization of composite tin/Chevrel phase PbMo6S8 and tin/titanium-niobium carbonitride Ti0.63Nb0.34C0.38N0.58. - Thin Solid Films, 1998, 323, p. 23-30.
  7. I.Vītiņa. The research and study interdiffusion of electrodeposited and sputtered layers. "High-Temperature Corrosion Research in Progress": 1997AP-110333-CD (saņemts disks), 1998, vol. 2, L-2, L-3. Pārskata izdevējs "Electric Power Research Institute Review" (USA), pasūtītājs "Corrosion and Protection Centre" (United Kingdom).
  8.  I.Vītiņa, V.Rubene, M.Lubāne, V.Belmane, A.Krūmiņa, A.Knipele. Structure and phase stability of the chemically deposited Au layers on electrodeposited Ni and Ni-B layers. - Surface and Coatings Technology, 1999, 120-121, 430-437.
    I.Vitina, V.Rubene, A.Knipele, A.Krumina, M.Lubane, V.Belmane. The stability of structure and phase composition of x-ray amorphous cobalt-tungsten and gold layers in the systems Au (chemically deposited, electrodeposited)/Co-W/Cu. - Latv. J.Chem., 2002, Nr.4, pp. 389-399.
  9. I.Vitina, I.Zalite, V.Belmane, J.Grabis, V.Rubene, O.Kovalova, Nanodispersed refractory compounds in the electrodeposited metal coatings. - In: Nanostructured Films and Coatings (Ed. G.-M.Chow, I.Ovid'ko and T.Tsakalakos), NATO Science Series, vol. 78 High Technology, 2000,  Kluwer Academic Publishers, pp. 103-111.
  10. I.Vitina, A.Knipele, V.Rubene, V.Belmane, P.Pultraks, M.Lubane, M.Berzinš, A.Krumina, I.Jansone. Electrodeposition of composite coatings of metals Sn, Co-W/disperse phase hydroxylapatite Ca5(PO4)3(OH)+Ca3(PO4)2. - 53rd Annual Meeting of the International Society of Electrochemistry "Electrochemistry Molecular and Microscopic Dimensions", Germany, Düsseldorf, 15-20 Sept. 2002, Proceedings,  p. 209.  

Vaļasprieks:

Darbs dārzā, tulpju kolekcionēšana

  • Galvenie pētnieciskie projekti:
     
    Vadītāja
  • Funkcionālo metālu, metāls-neorganiskais  savienojums plāno slāņu elektroķīmiskā iegūšana, izpēte un materiālu virsmu elektroķīmiskā modificēšanaLatvijas Zinātnes padomes programmas apakšprogramma (1997 -2000)
  • zinātniski pētnieciskam projektam ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Kinētikas un degšanas institūtu par supravadošo kārtiņu Nb3Sn un Sn-PbMo6S8 izstrādi (1974 -1991)
  • projektam "Metālu un kompozīcijas pārklājumu elektroizgulsnēšanas un struktūras veidošanās mehānisms uz vieglo, cietkausējumu un uzputināto metālu virsmu pamatnēm", Latvijas Zinātnes padome (1991 -1993) 
  •  projektam "Elektroizgulsnētu metālu un kompozīcijas pārklājumu (metāls - neorganiskais savienojums) veidošanās atkarībā no elektroizgulsnēšanas katodprocesa mehānisma, pamatmetāla ķīmiskā sastāva un struktūras", Latvijas Zinātnes padome (1994 -1996)
  • projektam "Metālu un metāls-neorganiskais savienojums plānu slāņu veidošanās elektroķīmiskais mehānisms", Latvijas Zinātnes padome (1997 -2000)
  • projektam "Nanostrukturēto rentgenamorfo sakausējumu metālu un metāls-neorganiskais savienojums plāno slāņu elektroizgulsnēšanas katodprocesa un struktūras veidošanas mehanisms". Latvijas Zinātnes padome (2004- 2007)

     
    Lekcijas, kursi:      LU Ķīmijas fakultātes maģistriem, 1994 -1999
  • Metālu virsmu fizikālā ķīmija un struktūra 
  • Materiālu virsmu modificēšana un testēšana
  • Virsmu pārklājumi, īpašības un pielietošana. Materiālu kontrole un testēšana

Ģimenes stāvoklis:
 
Ir trīs dēli:         Aigars Vītiņš, vadošais pētnieks LU CFI, Dr.chem.
                        Ģirts Vītiņš, pētnieks LU CFI, Dr.chem.
                        Gints Vītiņš, vadošais inženieris programmētājs LATTELEKOM, M.Sc.
Vīrs:                    Uldis Vītiņš, konstruktoru biroja vadītājs RER.

Fotoalbums