Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Frīdrihs CANDERS


Frīdrihs CANDERS

"Vīrs, kas dzimis tepat Rīgā un kura mūža devīze ir bijusi: "Uz priekšu, uz Marsu!", kurš pirmais (jau Rīgā) rēķināja starpplanētu lidojumu trajektorijas, īpaši detalizēti - ceļojumam uz sarkano planētu."  (J.Stradiņš, "Enerģija un pasaule", 2005, Nr.5) 

Dzimis: 1887.g. 23.augustā, Rīgā
Miris: 1933.g. 28.martā, Kislovodskā, Krievijā

Dzīves periodi:

  • Rīgā: 1887 – 1915
  • Maskavā: 1915 –1933



Intereses izgudrošanas jomā:

Lidaparāti

  • Raķetes un lidmašīnas apvienošana, lai izmantotu Zemes vai kādas citas planētas atmosfēru gravitācijas lauka pārvarēšanai. Apvienotas konstrukcijas un tās dzinēju aprēķini.
  • Starpplanētu kuģa-aeroplāna un tā dzinēja konstrukcijas projekti. Pieteikums Krievijas Patentu valdei (1924.gada 8.jūlijā) „F.Candera starpplanētu kuģis-aeroplāns".
  • F.Candera vadībā izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā (šķidrs skābeklis+benzīns) dzinēju (pacēlās gaisā 1933.gada 25.novembrī). Citu dzinēju projekti, kuros līdz ar šķidro degvielu izmantotu arī cieto degvielu.
  • Saules gaismas spiediena izmantošana kuģa ātruma palielināšanai starpplanētu telpā.
  • PSRS pirmie reaktīvie dzinēji OR-1 un OR-2, kas darbojās ar šķidro degvielu, 1928-1933
  • Spārņotā raķete
  • Saules būris
Uzklikšķini, lai redzētu lielāku
Raķetes
GIRD-X starts
1933.gada
25.novembrī

Astronautika

  • Starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķini, īpaši precīzi - lidojumam uz Marsu

Dzīvības nodrošināšanas sistēmas kosmiskajā lidojumā un astrobotānika

  • kosmosa kuģu aizsardzība pret ārējas vides iedarbību (radiācija un meteorīti)
  • pirmā kosmiskā siltumnīca („aviācijas viegluma oranžērija") (augsnes vietā izmantojot 3 reizes vieglākas kokogles).

Frīdrihs CANDERS par izgudrošanu un tās nozīmi:

Bieži bijis tā, ka dzejnieki, rakstnieki ir pirmie aprakstījuši jaunas parādības un kombinācijas, kas devušas jaunus efektus tehnikā. Tā piemēram, starpplanētu lidojumu jomā sākumā rakstnieki centās radīt tādas konstrukcijas, kuras, viņuprāt, nākotnē varētu tikt novērtētas ar vislielāko ticamību… Šo sacerējumu lasītāji, it īpaši jaunie, tā iedvesmoti, savās smadzenēs šīs jaunās idejas pārstrādāja, un dažkārt tās sastapa auglīgu augsni - atradās matemātiķi, izmēģinātāji, kuri „zondēja augsni" dziļāk. Uz tā pamata radās jaunas konstrukcijas, vispārējā tehnikas attīstība papildinājās ar jaunām iespējām un viss notika: sapnis tādā vai citādā veidā pārvērtās par īstenību. (1924.g.)

Izglītība:

  • Rīgas Reālskola, ar izcilību, 1905
  • Dancigas augstākā tehniskā skola (Mašīnbūvniecības nodaļa), Danciga, Vācija, 1905-1907
  • Rīgas Politehniskais institūts (Mehānikas fakultāte), ar izcilību, 1914

Darba gaitas:

  • Gumijas izstrādājumu rūpnīca «Provodniks», Rīga, 1914-1915; Maskava, 1915-1919
  • Tehniskā biroja vadītājs, Aviorūpnīca «Motor», Maskava, Krievija, 1919-1924
  • Vecākais inženieris, Centrālais konstruktoru birojs «Aviatrest», Maskava, Krievija,1924-1930
  • Vecākais inženieris, Aviācijas motorbūves institūts, Maskava, Krievija, 1930-1933

Darbība profesionālās biedrībās:

  • Dibinātājs, Pirmā Rīgas studentu gaisa lidojumu un lidošanas tehnikas biedrība, Rīga, RPI, 1909
  • Viens no organizētājiem un vadītājiem, Reaktīvās kustības pētīšanas grupa (GIRD), Maskava, 1931-32

Publikācijas:

Grāmatas:

  • F.Cander. Lidojuma problēma ar reaktīvo aparātu. Maskava, 1932, 75 lpp. (krievu val.)
  • Fridrihs Canders. Kopoti raksti. Rīga, Zinātne, 1977, 565 lpp. (krievu val.) (Фридрих Цандер. Собрание трудов)
  • F.Cander. Problēma par lidojumiem ar reaktīvo aparātu (rakstu krājums), Maskava, Oborongiz, 1947б 1961 (krievu val.) (Цандер Ф.А. Проблема полета при помощи реактивных аппаратов. Межпланетные полеты. Сборник статей)

Literatūra par F.Canderu:

  • A.Balklavs. Izcilais padomju astronauts - rīdzinieks F.Canders, Zvaigžņotā Debess, 1959, Ziema, lpp.33-44.
  • M.Jirgensone-Candera. Mans brālis Frīdels. Zvaigžņotā Debess, 1967, Ziema, lpp.23-34.
  • D.J.Zilmanovičs. Fridrihs Canders - bērnība, jaunība, pirmie pētījumi. Rīga, 1967 (krievu valodā)
  • Fridrihs Canders un mūsdienu kosmonautika. Maskava, Nauka, 1976 (krievu valodā)
  • J.Stradiņš. F.A.Candera dzīves un darbības Rīgas periods. Grāmatā: Fridrihs Canders un mūsdienu kosmonautika. Maskava, Nauka, 1976, lpp.9-16 (krievu valodā)
  • J.Stradiņš. Par "Zvaigžņoto Debess", Fridrihu Canderu, Valentīnu Gluško un kādu polemiku. Zvaigžņotā Debess, 1995/96, Ziema, 4-11.
  • J.Žagars. Par F.Candera darba novērtējumu. Zvaigžņotā Debess, 1997, Vasara, lpp.31-34.
  • K.Počs. Inž. Fridrihs Canders. - Technikas Apskats, 1979, Nr 86, lpp.27-28
  • Freeman Marsha. The contributions of Fridrich Tsander: a Memoir. - Acta Astronautica, 2003, vol.52, pp.591-599
  • J.Stradiņš. Frīdrihs Canders Latvijā un pasaulē. - Enerģija un pasaule, 2005, Nr 6 (35), lpp.90-97; Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, sērija 8: Humanitārās un Sociālās zinātnes,  2006, sējums 9, lpp.9-19

  • Fridriham Canderam pieder virkne teorētisko darbu, kas dod pasaulē unikālus aprēķinus raķešu būvē (K.Ciolkovska parakstītajā F.Candera nekrologā)
  • K.Ciolkovska ideju tuvākais sekotājs, raķešu būves entuziasts uz dedzīgs atbalstītājs bija izcili talantīgais inženieris izgudrotājs Fridrihs Canders. Pateicoties viņam, pēdējo desmit gadu laikā tika radīti pirmo padomju raķešu prototipi. F.Canders miris 1933.gadā, bet viņš paspēja izveidot draudzīgu skolnieku, sekotāju un strādnieku kolektīvu (S.Koroļevs, 1934.g.)
  • Pats izcilākais piemineklis Fridriham Canderam ir kosmosa zinātne un panākumi kosmosa apguvē (J.Stradiņš)
  • Raķešu pētnieks un konstruktors Fridrihs Canders, kas audzis un izglītojies Latvijā un mīlējis latviešu tautu, ir izteicis domu, ka ar tādām visas cilvēces bagatībām, kādas ir mākslā un zinātnē, vajadzētu iepazīties cilvēkiem visās valstīs, ka tām vajadzētu būt ne politiskām, bet internacionālām. Tikai tā varētu sasniegt mieru un labklājību zemes virsū un pavērt ceļu pasaules telpā (K.Počs)
  • Fridriha Candera vārdā nosaukts Mēness krāteris, ielas Rīgā un Maskavā
  • Rīgā ir F.Candera memoriālais muzejs, Kislovodskā – Kosmonautikas attīstības muzejs
  • Kopš 1967.gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir F.Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs
  • Pat ģimenes dzīvē izpaudās F.Candera aizrautība ar kosmosa lietām: saviem bērniem viņš deva vārdus - Astra (zvaigzne), Merkurs un Marss.

Frīdriha Candera
dzīves un darbības Rīgas periods

(Avots: J.Stradiņš. F.Candera dzīves un darbības Rīgas periods. -
Grāmatā: Fridrihs Canders un mūsdienu kosmonautika. Maskava, Nauka, 1976, lpp.9-16)

F. Candera dzīves 28 gadi pagāja Rīgā

Ietekmes, kas veidoja F.Canderu kā zinātnieku un izgudrotāju:

  • Tēvs

    Arsts, zinātnieks – amatieris, Rīgas Dabas muzeja Dabaszinātņu nodaļas faktiskais vadītājs, Rīgas Dabas pētnieku biedrības loceklis, - interesējās par zinātni, astronomiju, tikko veidoties sākušo aviāciju; bija savācis lielu bibliotēku, aizrāvās ar zinātnisko fantastiku. Pēc F.Candera atmiņām, tieši piedalīšanās tēva zinātniskajās nodarbībās, atrašanās viņa muzejā, tēva bibliotēkas grāmatu lasīšana, tēva stāsti par zvaigznēm, planētām, uz kurām varētu būt iespējamas dīvainas dzīvības formas, rosināja fantāziju un vēlēšanos patstāvīgi nodarboties ar zinātni. Stāsti par O.Lilientāla lidojumiem un tēva aizraušanās ar pūķu laišanu "..modināja domu par manis paša lidojumu uz citām planētām. Šī doma mani vairs neatstāja. Jau bērnībā es sāku pētīt zvaigžņu kartes un atcerēties zvaigznāju aprises". (F.Canders. No zinātniskā mantojuma. M.,1967, 56 lpp. krievu val.). Par pirmo nopelnīto naudu F.Canders nopirka 1,4m garu, 4 collu diametra tālskati astronomiskiem pētījumiem.

  • Rīgas reālskola

    Pateicoties vēstures un kosmogrāfijas skolotājam Vesbergam - pirmā iepazīšanās ar Ciolkovska darbiem (K.Ciolkovska raksts „Visuma pētījumi ar reaktīviem aparātiem" 1903.gadā), un tas radīja aktīvu interesi par raķešu būvi.

  • Rīgas politehniskais institūts

    Lektori – Pēterburgas zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Pauls Valdens (ķīmija), Pirs Bols (matemātiķis, zinātniskie darbi debesu mehānikā), Teodors Kaleps (viens no avio dzinēju būves pionieriem Krievijā), Mehānikas fakultātes dekāns Č.Klarks (kuģubūves speciālists). RPI goda biedrs bija N.Žukovskis. 1908.gadā – aviācijas ēras rītausmā – pirmā studentu gaisa kuģošanas un lidošanas tehnikas biedrība, lidmodeļu un planieru būve, Rīgā pirmā lidaparātu izstāde.

  • Rūpnieciskā Rīga kā zinātnes progresa centrs

    Rīga kā rūpnieciski attīstīta pilsēta bija viens no Krievijas aviācijas, vagonu, velosipēdu un mašīnbūves centriem (pirmie aviācijas motori Krievijā un pirmās lidmašīnas tika izgatavotas rūpnīcā «Motors» 1909. –1910.gados T.Kalepa vadībā. Rūpnīcā «Motors» F.Canderam bija pirmā prakse aeroplānu būves nodaļā, kas attīstīja praktisku inženiera domāšanu. F.Canders strādāja arī gumijas izstrādājumu rūpnīcā «Provodņiks», iepazīstot arī šī materiāla īpašības un iespējas lietot kosmiskajā tehnikā.

Fotoalbums