| Latvijas izgudrojumi |
| Latvijas izgudrotāji |
| Latvijas patenti |
| Citu valstu patenti |
| LR patentu likumdošana |
| LR patentu valde |
| Latvijas zinātnieki |
| Latvijas Zinātņu akadēmija |
| Norādes |
Ftorafūrs
Ftorafūrs
pretvēža preparāts
 |
Autori: |
50-os gados līdzās ķirurģiskajai ārstēšanai un radiācijas terapijai ļaundabīgo audzēju ārstēšanai sāka izmantot arī ķīmioterapiju. Zinātnieki visā pasaulē meklēja iespējas radīt maz toksiskus pretvēža preparātus, kas neizraisītu nevēlamus blakusefektus. Tolaik Šveicē jau bija izstrādāts preparāts 5-fluoruracils, kas selektīvi iedarbojās uz kuņģa-zarnu trakta un piena dziezeru vēzi, bet bija ļoti toksisks. Efektīvs izrādījās arī tā nukleozīda analogs – 5-fluoruracila-2'-dezoksiribonukleozīds (FUdR), kas organismā ļoti ātri noārdījās, turklāt tā sintēze bija pārāk sarežģīta.
1962. gadā akadēmiķis S. Hillers izvirzīja ideju jauna, maztoksiska 5-fluoruracila atvasinājuma meklējumiem starp FUdR analogiem, kuri būtu stabilāki pret nukleozīdfosforilāžu iedarbību. Šim nolūkam nolēma FudR molekulā apmainīt dezoksiribozi pret tetrahidrofurānu. Sākot ar 1964. gadu Organiskās sintēzes institūtā sākās nukleozīdu dezoksianalogu sintēzes un bioloģiskās pārbaudes (M. Līdaka, R. Žuka, A. Zīdermane). Pirmo reizi 1-(2-tetrahidrofuril)-5-fluoruracilu (kurš vēlāk ieguva nosaukumu „ftorafūrs") ieguva un tā sintēzes metodi izstrādāja R. Žuka.
Ftorafūra radīšanas vēsture
| 1964. gada decembris | ftorafūra pirmā sintēze Organiskās sintēzes institūtā (OSI) | |
| 1965. – 1966. | eksperimentāli pētījumi un bioloģiskās pārbaudes OSI, iesniegts izgudrojuma pieteikums PSRS |
|
| 1967. | PSRS autorapliecība | |
| 1966. – 1967. | ftorafūra ražošanas tehnoloģiskā procesa izstrādāšana OSI Eksperimentālajā rūpnīcā (tagad a/s «Grindex») | |
| 1966 – 1969. | ftorafūra klīniskās pārbaudes | |
| 1969 | pirmais ārzemju patents | |
| 1969. | PSRS Farmakoloģiskās komitejas atļauja lietot ftorafūru gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju ķīmiskai terapijai | |
| 1969. | sadarbības sākums ar Japānas farmaceitiskajām kompānijām «Iskra» un «Taiho» | |
| 1972 – 1974. | ftorafūra efektivitātes pētījumi krūts vēža ārstēšanā | |
| 1975 – 1977. | ftorafūra kapsulu efektivitātes pētījumi taisnās zarnas vēža ārstēšanai | |
| 1976. | licence un līgums ar amerikāņu farmaceitisko firmu «Bristol Myers» | |
| 1978. | ftorafūra intravenozu injekciju klīniskās pārbaudes | |
| 1979. | ftorafūra efektivitātes pētījumi dažu ādas vēža formu ārstēšanai | |
| 1979. gada 1. septembris | ftorafūru atļauts lietot klīniskā praksē 15 dažādās pasaules valstīs |
Ftorafūra klīniskajās pārbaudes notika vienlaicīgi 26 PSRS klīnikās un Latvijā. Tās parādīja, ka preparātam ir augsta pretvēža aktivitāte, tas ir maztoksisks un neietekmē asinsrades sistēmu. Viens no galvenajiem tā iedarbības ceļiem ir pārvēršanās organismā par 5-fluoruracilu fermentu iedarbībā. Vēlāk tika sintezēti arī citi 5-fluoruracila analogi, to fizikāli ķīmisko īpašību pētījumi ļāva noskaidrot sakarības starp šo savienojumu struktūru un bioloģisko aktivitāti.
Izmantošana
Ftorafūrs tiek lietots gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, krūts vēža, olnīcu, dažu galvas smadzeņu audzēju formu un aknu vēža ārstēšanā,to lieto kombinācijās ar citiem ķīmiskajiem pretvēža preparātiem, kombinācijā ar ķirurģisko metodi un staru terapiju. Tas ļauj palielināt operēto vēža slimnieku dzīves ilgumu, novērš metastāžu veidošanās varbūtību. Optimālo ftorafūra lietošanas shēmu izstrāde turpinās. To joprojām (ar dažādiem nosaukumiem, populārākais no tiem «Tegafur») ražo vairāk kā 30 farmaceitiskās firmas Japānā, Amerikā u.c. pasaules valstīs un firma «Grindex» Latvijā, kas to ražo un eksportē jau vairāk kā 25 gadus.