Latviski English |
![]() |
![]() |
||||||||||||||||||
|
Radiācijas kontūrs
Kodolreaktora gamma radiācijas kontūrs (saīsināti: gamma kontūrs) – ierīce, kas neitronu enerģiju pārveido gamma staros - iemontēts reaktora korpusā. Gamma kontūrā cirkulē šķidrs indija-gallija-alvas sakausējums. Reaktora neitronu plūsmā tajā rodas radioaktīvais nuklīds 116 In. Bija jāpiemeklē īpaša sastāva sakausējums, lai tas istabas temperatūru diapazonā būtu šķidrā stāvoklī, bet nevis ciets, kā parastie metāli un sakausējumi. Otrkārt, sakausējuma sastāvā bija vajadzīgs elements, kurš neitronu iedarbībā kļūst sevišķi radioaktīvs. Radiācijas kontūrs sāka darboties 1963. gadā. Pēc 1976. gada rekonstrukcijas kontūrā darbojās divi apstarotāji, un to kopēja gamma starojuma intensitāte bija 20 Mrad/st. Radiācijas kontūru izmantoja, lai veiktu pētījumus radiācijas fizikā, radiācijas ķīmijā un radiobioloģijā, kā arī praktisku uzdevumu risināšanā, piemēram:
Patentdokumentu saraksts:PSRS autorapliecības:
Ārzemju patenti:
Nozīmīgāko publikāciju saraksts:Monogrāfijas:
Raksti:
Tāds bija sākums. Izgudrotāji atceras
Elmārs Tomsons. „Piecdesmito gadu beigās, 13 gadus pēc pirmā iedarbinātā kodolreaktora Padomju Savienībā -
Maskavā (1946.25.XII) arī Latvijā Salaspilī –sāka būvēt tipveida pētniecisko kodolreaktoru (IRT). Piedalījos šā reaktora
palaišanā un ekspluatācijā. Vienlaikus pilnveidoju paša zināšanas kodolreaktoru vadības, fizikas un tehnikas jautājumos.
Tā kā kodoldalīšanās rezultātā atbrīvotās enerģijas un starojuma vispusīga izmantošana strauji attīstījās, parādījās iespējas kodolreaktoru iekārtu pilnveidošanā un jaunu izstrādē. Lai efektīgi to veiktu, Salaspilī uzbūvējām otru, nelielas jaudas
(līdz 25 W) pētniecisko kodolreaktoru (RKS-25 – Rīgas kritiskais stends), kas sekmīgi darbojās no 1966. gada līdz 1990. gada 25. oktobrim. Kodolreaktors nodrošināja lielas jaudas radiācijas kontūru – gamma starojuma avotu, specializēto kodolreaktoru
šķidra metāla vadības un aizsardzības sistēmu un kodolreaktoru aktīvo zonu pētniecību un izstrādi. Darbi bija saistīti ar jaunu
tehnisko risinājumu meklējumiem, izpēti un izstrādi. Atklājumu prioritāti nostiprināja PSRS autorapliecības un patenti.
Izstrādāto priekšlikumu pārbaude un ieviešana galvenokārt notika pētniecības kodolreaktorā IRT un kritiskā kodolreaktorā
RKS-25. Priekšlikumu izmantošana bija saistīta ar sarežģītas kodolreaktoru tehnikas jautājumu risināšana, lai garantētu
kodolobjektu drošu darbību.”
Valdis Gavars. “Interese par kodolenerģētiku man radās 50-to gadu vidū pēc pasaulē pirmās atomelektrostacijas
iedarbināšanas. 1958.gadā iesaistījos zinātniski pētnieciskā kodolrektora būvē Salaspilī. Jau būves laikā, kopā ar kolēģiem
uzsākām uzlabot kodolreaktora projektu, tostarp radiācijas kontūra izveidi.
Sākuma posmā analizējām Igora Kurčatova atomenerģijas institūta zinātnieku izstrādātā kodolreaktora projektu. Kaut gan ar kodolreaktoru praksē sastapāmies pirmo reizi, mūsu kolektīva inženieri, mani ieskaitot, aktīvi sāka eksperimentālo iekārtu
uzlabošanu un jaunu iekārtu radīšanu. Drīz pēc Salaspils kodolreaktora iedarbināšanas radījām pirmo radiācijas kontūru, kas
bija lielākais tāda veida gamma staru avots pasaulē.
Tālākajos gados daudz nodarbojāmies ar radiācijas kontūra optimizēšanu un tā darbības drošuma paaugstināšanu. Radiācijas
kontūrs pie Salaspils kodolreaktora nostrādāja no 1963.gada līdz 1998.gadam un tika plaši izmantots radiācijas fizikā, ķīmijā,
bioloģijā un radiācijas tehnoloģisko procesu izstrādē”.
|
|||||||||||||||||||