Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Edīte KAUFMANE


Edīte KAUFMANE

Direktore
Latvijas Valsts augļkopības institūts
Graudu - 1
Dobele, LV 3701
Latvija

Tel.: + 371 63722294
Fax: + 371 63781718
e-pasts: kaufmane@latnet.lv

Dzimusi: 1956.gada 14 oktobrī, Saldū



Intereses selekcijas joma:

  • Plūmju un aprikožu selekcija

Galvenais sasniegumi:

Aprikožu šķirnes:

Uzklikšķini, lai redzētu lielāku

'Lāsma'

Nezināmas izcelsmes sēklaudzis ( Nr. PU 12-9-4).
Prunus armenica L.
Koks spēcīga auguma, platu ieapaļu vainagu. Augļi vidēji lieli, ļoti izskatīgi, tumši dzelteni ar sārtu vaidziņu. Mīkstuma konsistence stingra, miziņa pabieza, nedaudz skāba. Garša laba. Kauliņš neliels, pilnīgi neatdalās no mīkstuma.
Ziemcietība apmierinoša, ziedpumpuriem laba, tāpēc ražo samērā regulāri.
Ienākas augusta sākumā – vidū . Labi glabājas, piemēroti arī pārstrādei. No šīs šķirnes augļiem iznāk izskatīgs un garšīgs kompots. Augļi transportā izturīgi.
Izturība pret sēņu slimībām – klasterosporiozi un monīliju laba.
Ieteikta audzēšanai mazdārziņos, izvēloties vieglas smilts vai mālsmilts augsnes un saulainu, no vējiem aizsargātu vietu ( vislabāk dienvidu pusē, kur uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem būtu aizsargstādījumi).

Uzklikšķini, lai redzētu lielāku

'Daiga'

Nezināmas izcelsmes sēklaudzis ( Nr. PU 12-5-4).
Prunus armenica L.
Koks spēcīga auguma, samērā stāvu vainagu. Augļi ovāli, oranži, ar sārtu vaigu, ļoti izskatīgi, lieli, bet neizlīdzināti. Mīkstums stingrs, aromātisks. Miziņa paplāna – līdz ar to augstas garšas īpašības. Kauliņš neliels, atdalās labi.
Ziemcietība apmierinoša, ziedpumpuriem vidēja, tāpēc ražo samērā neregulāri, bet atsevišķos gados bagātīgi.
Ienākas augusta sākumā. Kompotam ne īpaši piemēroti, jo plānās miziņas dēļ augļi izšķīst. Augļi transportā neizturīgi.
Izturība pret klasterosporiozi laba, pret monīliju vidēja.
Ieteikta audzēšanai mazdārziņos, izvēloties vieglas smilts vai mālsmilts augsnes un saulainu, no vējiem aizsargātu vietu ( vislabāk dienvidu pusē, kur uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem būtu aizsargstādījumi). Nepieciešams apputeksnētājs.

Uzklikšķini, lai redzētu lielāku

'Velta'

Nezināmas izcelsmes sēklaudzis (Nr. U 2727).
Prunus armenica L.
Koks spēcīga auguma, samērā stāvu vainagu. Augļi ļoti lieli, oranži ar sārtu vaidziņu, apaļi, nedaudz saplacināti, izskatīgi. Garša samērā laba vai laba.
Kauliņš paliels, atdalās ļoti labi.
Ziemcietība apmierinoša, ziedpumpuriem vidēja, tāpēc ražo samērā neregulāri, bet atsevišķos gados labi.
Ienākas augusta vidū. Vairāk piemēroti desertam, ne pārstrādei. Augļi transportā neizturīgi.
Izturība pret klasterosporiozi un monīliju vidēja.
Ieteikta audzēšanai mazdārziņos, izvēloties vieglas smilts vai mālsmilts augsnes un saulainu, no vējiem aizsargātu vietu ( vislabāk dienvidu pusē, kur uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem būtu aizsargstādījumi). Nepieciešams apputeksnētājs.

Plūmju šķirnes:

Uzklikšķini, lai redzētu lielāku

Mājas plūme 'Minjona'

Nezināmas izcelsmes sēklaudzis.(Nr. PU 17209) .
Prunus domestica L.
Koks neliela auguma, ar skraju, platu vainagu. Ātraudzīgs, ražot sāk agri (pirmie augļi 2. gadā pēc stādīšanas, raža – 3.- 4. gadā). Ražo regulāri, bagātīgi. Zied vidēji agri. Ziemcietība laba, ziedpumpuru - augsta. Daļēji (atsevišķos gados pilnīgi) pašauglīga.
Augļi vidēji lieli ,forma ovāli- ieapaļa. Miziņa vidēji bieza, tumši sarkan- violeta ar zilganu apsarmi. Mīkstums tumši dzeltens, sulīgs, aromātisks. Izskats vērtēts ar 4,4 – 4,7 balles, garša 4,3 – 4,8 balles. Kauliņš atdalās labi. Augļi piemēroti desertam, kompotiem un ievārījumiem; samērā transportabli.
Ienākas vidēji agri, augusta beigās, septembra sākumā.
Slimībizturība – izturīga pret moniliozi (puvi), samērā izturīga pret klasterosporiozi (uz augļiem parasti nenovēro, uz lapām nedaudz – līdz 5%).
Koka nelielā auguma dēļ iespējams stādīt sabiezināti.

Plūmju šķirne ‘Zemgale’
 
Šķirne reģistrēta Latvijā 2002. gadā ar Nr. PLU-5.
Šķirne izveidota Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Tā izdalīta no P.Upīša plūmju selekcijas materiāla. Šķirnes izcelsme nav zināma.
Koks vidēja auguma, ar slotveida, skraju vainagu. Koka ziemcietība un ziedpumpuru salizturība vidēja. Šķirne sāk ražot trešajā gadā pēc stādīšanas, ražo labi. Augļi ovāli, lieli – vidējā masa 30-35 g, skaisti- dzelteni , oranži - dzelteni ar tumši sarkanu, lāsumainu virskrāsu saules pusē. Mīkstums gaļīgs, sulīgs ar skābeni saldu garšu. Augļi kokā noturīgi.Kauliņš atdalās vidēji vai pat labi. Dobelē augļi ienākas vidēji agri – augusta beigās – septembra sākumā.Izturība pret sēnīšu ierosinātām slimībām laba. Kā trūkumu var minēt augļu nevienmērīgo ienākšanos un samērā zemo transportizturību.

Citoembrioloģija:

Uzklikšķini, lai redzētu lielāku Apaugļošanās moments krūmcidonijām

Veikti detalizēti citoembrioloģiski pētījumi plūmēm; atrasta likumsakarība starp vīrišķā gametofīta attīstību un šķirņu ziemcietību. Izpētīta vīrišķā un sievišķā gametofīta attīstība krūmcidonijām (Chaenomeles spp.).

Ar fluorescentās mikroskopijas metodi pētīti dažādi Chaenomeles genotipi, atrastas likumsakarības, ar kuru palīdzību risināt nesaderības problēmas.

Patentdokumentu izlase:

Šķirnes reģistrētas 1999. gada 27 februārī ar Latvijas Nacionālās Šķirņu Padomes lēmumu: aprikoze 'Velta' – reģ. apl. Nr. APR2, aprikoze 'Daiga' – reģ. apl. Nr. APR1, aprikoze 'Lāsma' – reģ. apl. Nr. APR3, plūme 'Minjona' – reģ. apl. Nr. PLU2, plūme ‘Zemgale’- reģ.apl. Nr. PLU-5.

Realizācija:

Pēc aprikožu un plūmju šķirnēm pieprasījums aug ar katru gadu. Šobrīd tās tiek vairotas ar mikropavairošanas metodi SIA «Ogres Meristēmas», tiks realizētas arī Zviedrijā, kur par tām interesējas Dienvidu un Viduszviedrijas audzētāji.

Edīte KAUFMANEpar selekcionāra darbu:

Ja dari darbu un radi prieku ne tikai sev,
bet arī citiem, tavi sapņi saplaukst ziedos.

Ar bioloģiju, jo sevišķi botāniku, sāku aizrauties jau mācoties 6. klasē. Dziļāka interese par augu selekciju un ģenētiku radās, studējot LU Bioloģijas fakultātē. Kursa un diplomdarbus izstrādāju Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī Dr. Lidijas Jākabsones vadībā. Šeit arī apguvu augu izpētes citoembrioloģisko metodiku. Pēc augstskolas beigšanas 1980. gadā, uzsākot darba Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, turpināju strādāt ar šo metodi, pētot plūmju reproduktatīvo sfēras attīstību, apaugļošanās un augļu aizmešanās procesus, kas cieši saistīti ar potenciālo ražību. Tā kā Latvijā (arī Baltijā) ar šo metodi nekur nenodarbojās, tās apguvi un izmantošanu selekcijā turpināju, stažējoties toreizējās PSRS Zinātniski pētnieciskos institūtos Mičurinskā (Krievija) un Samohvalovičos (Baltkrievija).

Par šo tēmu "Plūmju reproduktīvās sfēras citoembrioloģiskās attīstības īpatnības" 1991. gadā aizstāvēju disertāciju, iegūstot lauksaimniecības zinātņu doktora grādu. Paralēli zinātniskajam darbam kopš 1981. gada strādāju plūmju, bet kopš 1986. gada aprikožu selekcijā. Ņemot vērā augļu koku ilgmūžību (no krustojuma līdz ražai 10 – 12 gadi), šobrīd reģistrētās šķirnes ir selekcionāra Pētera Upīša krustojumi; manis izvērtētas, izdalītas no hibrīdā fonda, pavairotas un sagatavotas reģistrācijai. Kopš 1991. gada, paplašinoties sakariem ar Rietumu valstīm, Dobeles DSIS uzsāka sadarbību ar vairākām zinātniski pētnieciskām iestādēm ASV, Kanādā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā u.c. Visciešākā sadarbība izveidojās ar Zviedrijas Dārzkopības Selekcijas Institūtu Balsgårdā, ar ko kopš 1996. gada 2. aprīļa mūs saista līgums par kopīgu selekcijas programmu. 1994. gadā sešus mēnešus strādāju minētajā institūtā, ar citoembrioloģisko metožu palīdzību izpētot jaunu augļaugu kultūru – krūmcidonijas. Tā kā arī Skandināvijas valstīs šī metode praktiski maz lietota, interese par to bija liela. Darbu turpināju arī 1995., 1996. gadā. Tā rezultātā kopā ar Zviedru kolēģiem tapušas vairākas zinātniskas publikācijas. Strādājot Balsgårdā, apguvu jaunu fluoriscentās mikroskopēšanas metodi, ar kuras palīdzību var iegūt ātrus un precīzus rezultātus praktiskajā selekcijā.

Šīs problēmas tālākam un dziļākam risinājumam Dobeles DSIS kopš 1998. gada iekļauta ES projektā „Japanes quince (Chaenomeles japonica) – a new European fruit crop for production of novel juice, flavour and fibre". Krūmcidoniju embrioģenēze un dažādu sugu citoloģiskā izpēte tiek veikta Dobeles DSIS ar citoembrioloģisko un fluorescento mikroskopēšanas metodi manā vadībā.

Visparzinatniskas intereses:

  • Augļaugu selekcija un citoembrioloģija

Valodas

Latviešu, krievu, vācu, angļu

Izglitiba:

  • Latvijas Universitāte (Bioloģijas fakultāte), 1980
  • Lauksaimniecības zinātņu kandidāte, Samohvaloviči, Minska, 1991.
  • Bioloģijas zinātņu doktore, Rīga, Latvijas Universitāte, 1993.

Darba gaitas:

  • Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā (toreiz LZLEZPI Augļkopības laboratorija), 1980 – 1985
  • Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, 1986 – 1991
  • Vadošā pētniece Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, 1992 – 1995
  • Direktore Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, 1996-2006
  • Direktore Latvijas Valsts Augļkopības institūtā kopš 2006.gada 18.maija

Apbalvojumi:

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA „Itera Latvija”, Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai balva, 2004
  • LR Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas konkursa „Sējējs 2004” laureāte, 2004
  • LR Zemkopības ministrijas „Medaļa par centību” par nopelniem Latvijas lauksaimniecības labā, 2006
  • LR Atzinības Krusta 5.pakāpes ordeņa laureāte, 2006
  • LR Ministru prezidenta A.Kalvīša Pateicības raksts par inovatīviem risinājumiem augļkopības zinātnē, 2006
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, 2007
  • Latvijas Republikas Ministru Kabineta balva par nozīmīgu ieguldījumu darzkopības zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā un popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām, 2008
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, 2011

Darbiba profesionalas biedribas:

  • Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrība, 1981
  • Latvijas Augļkopju asociācija, 1998 
  • EUFRIN - (European Fruit Research Instituie Network)- kopš 2002. gada –Latvijas pārstāve 
  • ISHS (International Society for Horticultural Science) - kopš 1994. gada 
  • EUCARPIA (European association for research on plant breeding).- kopš 1994.gada  
  • EC/PGR Prunus working group – no 2002.gada – Latvijas pārstāve

Publikacijas:

Monogrāfijas:

  • M.Skrīvele, L.Ikase, E.Kaufmane u.c. Ilustrēts augļu koku un ogulāju šķirņu katalogs. Valsts Dobeles DSIS, Dobele, 1999, 323 lpp.
  • M.Skrīvele, E.Kaufmane. Augļkopība// Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati (red. V.Strīķis), LLU, 1999, sadales 4.36-4.38, 5.42-5.47, 11.33-11.34, 17.17-17.18.
  • M.Skrīvele, S.Strautiņa, E.Kaufmane u.c. Intensīvas augļkopības rokasgrāmata. Valsts Dobeles DSIS, Dobele, 2000, 281 lpp.
  • J.Kārkliņš, M.Skrīvele, E.Kaufmane, L.Ikase. Plūmju šķirnes, Rīga, 2007, 203.lpp.
  • Silvija Ruisa, Edīte Kaufmane. Ķiršu, aprikožu un persiku šķirnes. Rīga, 2008, 212 lpp.

Raksti:

  • Kaufmane, E. (1991) The cytoembryological characteristics of the development of plum reproductive sphere (Doctor’s thesis). Samohvalovichi, Belarus. 20 p., (in Russian).
  • Kaufmane, E. , Rumpunen, K. (1995) Preliminary cytoembryological studies on Chaenomeles spp. Tasks and Perspectives of Orchard - Plant Breeding . Collection of Scientific Articles, Babtai,1995. p. 141 - 150. 
  • Kaufmane, E. (1996) Results of apricot breeding in Dobele. Problems of Fruit Breeding. Collection of Scientific Articles, Jelgava ,1996, p. 19 - 24.
  • Kaufmane E. (1998) Apricot breeding for winterhardiness. Horticulture and vegetable growing, 17(3), Babtai. pp. 173-178.
  •  Kaufmane E., Andersone D. (1997)  Preliminary results of stone fruit scion propagation on clonal rootstocks.// Modern orchards: achievements and tendencies (Collections of Scientific Articles): Babtai, Lithuania, pp. 53-63.
  • Skrīvele M., Kaufmane E., Ikase L. (1999)  'Lāse' and 'Minjona' – two new promising Latvian plum varieties.// Fruit Growing Today and Tomorrow, Dobele, p.42-50.
  • Kaufmane E.,Andersone D. (2000)  Preliminary investigations on fruit set and defective pistils in Japanese quince (Chaenomeles japonica) at Dobele HPBES. Proceedings of International Conference “Fruit Production and Fruit Breeding”, Polli, Estonia 12 – 13 September, pp.240-243.
  • Kaufmane E., Rumpunen K. (2002) Sporogenesis and gametophyte development in Chaenomeles japonica (Japanese quince). Scientia Horticulturae ,241-249.
  • Kaufmane E., Rumpunen K. (2002) Pollination, pollen tube growth and fertilisation in Chaenomeles japonica (Japanese quince). Scientia Horticulturae , 258-271.
  • Kaufmane E.,Trajkovski V.,Lacis G.,Ikase L.(2002)  Evaluation and characterisation of plum genetic resources in Sweden and Latvia. Acta Horticulturae. Proc.of VII International symposium on plum and prune genetics, breeding and pomology, Plowdiv and Dryanovo, Bulgaria, 207-215.
  • Andersone,D.,Kaufmane E. (2003) Flowering and Fruit Set in Japanese Quince (Chaenomeles japonica). Japanese Quince Potential Fruit Crop for Northern Europe. Edited by K.Rumpunen, Dep. of Crop Science, Balsgard :29-36.
  • Andersone,D.,Kaufmane E. (2004) Flowering and Fruit Set in Japanese Quince ( Chaenomeles japonica). Japanese Quince Potential Fruit Crop for Northern Europe. Edited by K.Rumpunen, Dep. of Crop Science, Balsgard :29-36.
  • Kaufmane,E., Lacis,G. (2004) Studies on selection of apricots and peaches with good fruit quality and winter hardiness in Latvia. Journal of Fruit and Ornamental Plant Research, Proceeding of International Workshop on “Protection of genetic resources of pomological plants and selection of genitors with traits valuable for sustainable fruit production”,321-330. 
  • Kaufmane,E.,Skrivele,M.,Rubauskis,E.(2005) The influence of different rootstocks on the growth and yield of plum cultivars. Akceptētsts publicēšanai Acta Horticulturae – Proceedings of the 8th International Symposium on Plum and Prune ; Genetics, Breeding and Pomology, pp.387-391.

   Pētnieciskie projekti:

  •   E. Kaufmane (projekta vadītāja) Augļu koku un ogulāju selekcija. Latvijas Zinātņu padome (1991 – 1993), (1994 – 1996), (1997 - 2000), (2001- 2004).
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja) Bioķīmiski augstvērtīgu ogulāju šķirņu izdalīšana funkcionāli aktīvu pārtikas produktu ražošanai (LR IZM Tirgus orientētie pētījumi) (1998 - 2000). 
  •   M. Skrīvele (projekta vadītāja); E. Kaufmane (izpildītāja) Konkurētspejīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izveide un realizācija (1997 - 2000). 
  •  E.Kaufmane (projekta vadītāja) Antioksidantus saturošu augļu un ogu produktu izstrāde Latvijas tirgus dažādošanai (LR IZM Tirgus orientētie pētījumi) ( 2002-2004).  
  •  M.Skrīvele. (projekta vadītāja), E. Kaufmane (izpildītāja). Augļkopībā specializēto saimniecību modeļu izstrāde Kurzemes zonai. (LR IZM Tirgus orientētie pētījumi) ( 2002- 2003). 
  •  E. Kaufmane (projekta vadītāja) Veselīgu un imūnsistēmu stiprinošu produktu ražošanai piemērotu augļaugu šķirņu atlase un pavairošana (LR IZM Tirgus orientētie pētījumi) (2000 - 2002). 
  •  V. Trajkovski /Zviedrija/ (projekta vadītājs); E. Kaufmane (izpildītāja) – Japanes quince (Chaenomeles japonica) – a new European fruit crop for production of novel juice, flavour and fibre – ES 4.Ietvara projekts (1998 – 2001) 
  •  V. Trajkovski /Zviedrija/ (projekta vadītājs); E. Kaufmane (izpildītāja) – Characterization and evaluation of Prunus genetic resources (1999 - 2000).   
  •  V. Trajkovski /Zviedrija/ (projekta vadītājs),  E.Kaufmane, D.Segliņa (izpildītāji). Investigations of the genetic resources of some horticultural and herbal crops for functional food   production (1999 - 2003).  
  •  E. Kaufmane (projekta vadītāja). Kvalitātes faktoru izvērtēšana Latvijā audzētās augļu un ogu produkcijas patēriņa veicināšanai . (LR Tirgus orientētie pētījumi) (2004 -2006). 
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja).  Augļu un ogu pārstrādes centra un glabātavas modernizācija. ERAF Nacionālās programmas „Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās” projekts Nr.21 (2004 -2005).
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja).  Latvijas kokaugu ģenētisko resursu datu bankas izstrāde. ERAF Nacionālās programmas
    "Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās" projekts (2006 -2008). 
  • B.Duffi / Šveice/ (projekta vadītājs), E.Kaufmane, S.Ruisa, I.Moročko (izpildītāji)Bacterial diseases of stone fruits and nuts, COST Action 873 (2006-2010). 
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja). Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana agrobiotehnoloģisko pētījumu veikšanai augļu un ogu uzglabāšanā un pārstrādē, vīrusbrīva augļaugu pavairojamā materiāla ieguvē un testēšanā. ZM subsīdiju projekts (2006).
  •  E
    . Kaufmane (projekta vadītāja).  Augļu un ogu pārstrādes centra un glabātavas modernizācija. ERAF Nacionālās programmas „Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās” projekts Nr.21 (2004 -2005).
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja).  Latvijas kokaugu ģenētisko resursu datu bankas izstrāde. ERAF Nacionālās programmas "Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās" projekts (2006 -2008).
  •  B.Duffi / Šveice/ (projekta vadītājs), E.Kaufmane, S.Ruisa, I.Moročko (izpildītāji)Bacterial diseases of stone fruits and nuts, COST Action 873 (2006-2010). 
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja). Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana agrobiotehnoloģisko pētījumu veikšanai augļu un ogu uzglabāšanā un pārstrādē, vīrusbrīva augļaugu pavairojamā materiāla ieguvē un testēšanā. ZM subsīdiju projekts (2006). 
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja). Augļu koku un ogulāju integrētai audzēšanai piemērotu šķirņu selekcija un tehnoloģiskā izpēte. ZP grants (2005-2007). 
  • D.Kārkliņa (programmas vadītāja), E.Kaufmane –projekta vadītāja. Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla. Valsts Pētījumu Programma (2006-2009). 

Valasprieks

  • Dekoratīvā dārzkopība
  • Kordziedāšana. (Pirmā selekcionētā plūmju šķirne savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties korim «Minjona»)
Fotoalbums