Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Māra SKRĪVELE


Māra SKRĪVELE

Vadošā pētniece
Zinātniskās padomes priekšsēdētāja
LV Augļkopības institūts

Graudu - 1, Dobele  LV 3701
Latvija 

Tel: + 371 6372 2294
Fax: + 371 6372 4926
E-pasts: baltplant@latnet.lv

Dzimusi: 1935.gada 9. februārī, Rīgā



Intereses selekcijas joma:

  • Intensīvu augļu un ogu dārzu iekārtošana un audzēšanas tehnoloģija Latvijā
  • Šķirņu un potcelmu kombinācijas, vainagu veidošana
  • Apūdeņošana un mēslošana

Galvenais sasniegumi:

  • Selekcijā – līdzautore ābeļu šķirnēm 'Iedzēnu', 'Alro', 'Forele', Stars', 'Sarma' un bumbieru šķirnei 'Kursa', kuras nodotas Valsts šķirņu pārbaudei 1984.-88.g., bet nav reģistrētas patreiz. Līdzautore reģistrētai ābeļu šķirnei 'Ilga' (ABE1), Atmoda’ , ‘Magone’ un plūmju šķirnei 'Lāse' (PLU1).
  • Agrotehnikā veikto pētījumu rezultātā izstrādāti ieteikumi par piemērotākajām perspektīvo ābeļu šķirņu un klonaudžu potcelmu kombinācijām, par ābeļu šķirņu vainaga veidošanas īpatnībām atkarībā no šķirnes un potcelma formas.
  • Pētījumi par augļkopības, intensīvo dārzu un atsevišķu šķirņu audzēšanas ekonomisko efektivitāti.

Pētījumiem par ābeļu audzēšanas tehnoloģijām sevišķi liela nozīme ir pašreiz, kad Latvijā sāk attīstīties komercaugļkopība, tiek stādīti intensīvi ābeļu dārzi. Kā rāda izmēģinājumu dati, vienas un tās pašas potcelma formas ietekmi uz ābeļu veģetatīvo augšanu, ziemcietību, ražību un ražas kvalitāti ļoti krasi var izmainīt uzpotētā šķirne. Šķirnes un potcelmu mijiedarbībai var būt gan pozitīva, gan negatīva ievirze. Ne visas kombinācijas vienādi reaģē arī uz vainaga veidošanas paņēmieniem, piemēram, gala vasu īsināšanu vai neīsināšanu, papildzaru īsināšanu ar dubultīsināšanas paņēmienu. Ne visas šķirnes, kas perspektīvas Latvijā, piemērotas slaidai vārpstai.

Pētīta arī ražas normēšanas ietekme uz ābolu kvalitāti un ražošanas periodiskumu, lietojot augšanas regulatorus un mehānisku augļaizmetņu retināšanu ābelēm un plūmēm. Veikti pētījumi par šķirņu un intensīvo stādījumu ekonomisko efektivitāti.

Patentdokumentu izlase:

Šķirnes reģistrētas 1999. gada 27 februārī ar Latvijas Nacionālās Šķirņu Padomes lēmumu: ābele 'Ilga' – reģ. apl. Nr. ABE1,

plūme 'Lāse'- reģ. apl. Nr. PLU1, 

‘Magone’ Nr. ABE 3, 2002, ‘Atmoda’ ABE 6, Nr. 261, 2003.

Selekcionēto šķirņu īss raksturojums

Māra SKRĪVELEpar selekcionāra darbu:

Augļu koks ir līdzīgs cilvēkam – lai izaugtu personība, tā ir jāveido.

Latvijas selekcionāru darbs godam var nostāties blakus Rietumeiropas un arī pasaules selekcionāru darbam. Diemžēl, Latvijas valsts pagaidām nav tik bagāta, lai varētu attīstīt fundamentālus pētījumus, tādēļ šobrīd galveno uzmanību vajadzētu pievērst lietišķajai zinātnei.

Par savu darbu augļkoku selekcijā un lauksaimniecības zinātnē

Ar augļkopību esmu saistīta kopš bērnības. Liels augļu dārzs bija tēva mājās Ogresgala «Mazstaldātos». Tas gan bargajās ziemās izsala. Pēc tēva notiesāšanas uz 25 gadiem, mātei – agronomei darbs bija dažādās specializētajās augļkopības saimniecībās, kurās vasarās strādāju arī es. Pēc vidusskolas sāku studēt neklātienē un reizē strādāt par bioloģijas skolotāju Valmieras Viestura vidusskolā, kur kopā ar skolēniem veicu dažādus pētījumus gan siltumnīcā, gan augļu dārzā. Pēc studiju beigšanas konstatēju, ka ar šādiem pētījumiem man nepietiek, tāpēc 1963. gadā sāku strādāt Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Šeit veicu pētījumus par ražas ķīmisko normēšanu. To rezultāti apkopoti disertācijā, kuru aizstāvēju 1971. gadā, iegūstot lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu. Kopš 1972. gada sāku veikt ābeļu, bumbieru un plūmju šķirņu pārbaudi. Izveidoju plašu introducēto šķirņu, kā arī republikas selekcionāru hibrīdu kolekciju. Tās izvērtēšanas rezultātā Valsts šķirņu salīdzināšanai 1984. – 88. g. nodeva 6 ābeļu un bumbieru šķirnes. Tapa arī rekomendācijas šķirņu sortimenta izvēlei mazdārziņu un lielsaimniecību dārziem. Šķirņu pārbaudes liecināja, ka nepieciešami plašāki pētījumi par šķirņu, potcelmu un vainaga veidošanas mijiedarbību, tāpēc 1987. un 1989. gadā Pūrē kopā ar I. Dimzu iekārtojām 4 izmēģinājumus, kuros 15 – 20 šķirnēm tika pētīta saderība ar 4 dažāda auguma klonaudžu potcelmiem, kā arī dažādu vainaga veidošanas paņēmienu ietekme uz ražību un veģetatīvo augšanu atkarībā no šķirnes – potcelma kombinācijas. Šo pētījumu rezultātus varēja izmantot krājuma «Intensīvi augļu un ogu dārzi» sagatavošanai.

1987. gadā, līdzās izmēģinājumu darbam, sāku pildīt Latvijas Zemkopības ZPI augļkopības nodaļas vadītājas pienākumus. Galvenais uzdevums bija panākt selekcionāra P. Upīša atstātā hibrīdu fonda izvērtēšanu, izveidot Dobelē uz dārza bāzes jaunu augļkopības izmēģinājumu staciju ar augstas kvalifikācijas zinātnisko darbinieku kolektīvu. Liekas, tas arī izdevies, jo 1995. gadā izmēģinājumu stacija, kurā visi zinātnieki bija zinātņu doktori, oficiāli tika nodibināta ar Edīti Kaufmani kā direktori. Pati kļuvu par zinātniskās padomes vadītāju.

1992. gadā uz Dobeli uzaicinājām arī Dānijas ekspertus.

Kopš 1991. gada izdevies nodibināt sakarus ar vairākām zinātniskajām iestādēm pasaulē: Francijā, Kanādā, ASV, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Norvēģijā, ar kurām Dobeles DSIS šobrīd ir cieša sadarbība. Kopā ar Aiovas Universitāti (ASV) 1995. gadā uzsākta dažādu potcelmu pārbaude Latvijā. 1996., 97. g. g. organizējām Latvijas dārzkopju piedalīšanos Starptautiskajā Dārzkopības izstādē – gadatirgū Esenē (Vācijā), kas ļāva popularizēt Latvijas dārzkopību pasaulē.

Vienmēr esmu daudz sadarbojusies ar dažāda līmeņa dārzkopjiem – gan mazdārzniekiem, lielsaimniecību dārzniekiem, gan pašreiz ar komercdārzniekiem – zemniekiem. Uzskatu, ka Latvijas apstākļos pašreiz augļkopībā ļoti nepieciešami lietišķa rakstura pētījumi, zinātniekiem jāveicina augļkopības attīstība un tās pārstrukturēšanās uz intensīvo dārzu komercaugļkopību. Tāpēc vienmēr esmu lasījusi lekcijas dažādās auditorijās (vidēji 20 – 30 gadā), organizējusi un piedalījusies augļu izstādēs, rakstījusi populārzinātniskus rakstus. Daudz novērojumu iegūstu ekspedīcijās pa Latvijas dārziem un izmēģinājumos zemnieku saimniecībās dažādos rajonos.

Vienmēr esmu piedalījusies arī dažādās dārzkopības organizācijās – sākumā Dārzkopības un biškopības biedrībā. 1989. gadā kopā ar domubiedriem organizējām Latvijas brīvdārznieku apvienību «Landa». Acīmredzot, nedaudz par agru. Tās darbība apsīka. Tomēr, saprotot, ka augļkopības attīstība nebūs iespējama bez modernas pārstrādes, tieši ar šīs organizācijas starpniecību varējām uzaicināt 1993. gadā uz Latviju CESO pārstāvi prof. McGregoru no Kanādas, kas ierosināja izveidot eksperimentālu pārstrādes centru. Tāds nu arī tagad Dobelē izveidots. 1997. gadā sākām veidot Latvijas augļkopju asociāciju, kura oficiāli reģistrēta gan tikai 1998. gadā.

Intensīvās augļkopības attīstība prasīja pētījumus virzienos, kas līdz šim Latvijā netika veikti, prasīja tik plašus pētījumu virzienus un apjomus, kas nebija veicami vienā stacijā, tāpēc 1996. gadā Valsts nozīmes pētījumu programmā «Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde un realizācija» iesaistījām 8 citu izmēģinājumu iestāžu un zinātnieku grupas. Tā kā Latvijā vēl nebija priekšstata, ka augļkopība var būt perspektīva nozare, finansējumu saņēmām tikai 6 – 13 %. Tāpēc par ļoti nozīmīgiem uzskatīju pētījumus augļkopības ekonomikā, lai pierādītu tās nozīmi lauku ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā. Tie gan ļāva ietekmēt subsīdiju piešķiršanu ilggadīgo stādījumu iekārtošanai, bet neietekmēja nozares zinātnes finansējumu.

Visparzinatniskas intereses:

Intensīvu augļu un ogu dārzu iekārtošana un audzēšanas tehnoloģija Latvijā

Valodas

latviešu, krievu, vācu, angļu

Izglitiba:

  • Latvijas Valsts Universitāte pēc Pedagoģiskā institūta mācību plāna dabas zinātņu specialitātē, 1960.
  • Lauksaimniecības zinātņu kandidāte, 1971.
  • Lauksaimniecības zinātņu doktore, 1993.

Darba gaitas:

  • Skolotāja Valmieras Viestura vidusskolā,1958 – 1963
  • Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pūres Dārzkopības izmēģinājuma stacijā, 1963 – 1981
  • Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Pūres Dārzkopības izmēģinājuma stacijā, 1981 - 1987
  • Latvijas ZLEZPI Augļkopības nodaļas vadītāja, 1987 – 1995
  • Vadošā pētniece, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, 1995 -

Apbalvojumi:

  • Tautsaimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļa, 1985
  • Latvijas PSR agrorūpnieciskā kompleksa teicamnieks, 1990
  • Lauksaimniecības ministrijas goda raksti, 1980, 1982
  • Latvijas PSR Zinību biedrības goda raksti, 1980, 1985
  • Konkursa "Sējējs" laureāte zinātnē, 1996
  • Trīszvaigžņu ordenis V pakāpes, 1999
  • LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balva par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstrādi Latvijas apstākļos, 2002
  • ZM medaļa “Par centību”, 2005
  • LR Ministru kabineta balva par nozīmīgu ieguldījumu augļkopības nozares attīstībā Latvijā, 2010

Darbiba profesionalas biedribas:

  • Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrība, 1984-
  • Latvijas Augļkopju asociācija, 1997 -
  • Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība, 1965 -
  • EUFRIN (Eiropas Augļkopības zinātnes starptautiska organizācija), 2001 -
  • ISHS - International Society for Horticultural Science, 2002 –
  • Darbība lauksaimniecības nozares ekspertu komisijā, 1997-2006

Publikacijas:

Nozīmīgāko publikāciju saraksts

  • Dimza I., Gross A., Skrīvele M., Ūdris J., 1975. Agrotehnikas pasākumu komplekss ābeļu ražošanas periodiskuma novēršanai.- Tautsaimniecībā derīgo augu selekcija un bioķīmija, R., Zinātne, 56.-64.lpp.
  • Skrīvele M., Dimza I., 1975. Kompleksa ziedu un augļaizmetņu retināšana ābelēm.- Tautsaimniecībā derīgo augu selekcija un bioķīmija, R., Zinātne, 64.-74.lpp.
  • Skrīvele M., 1978. Plūmju šķirnes ‘Viktorija’ ziedu un augļaizmetņu retināšana.- Tautsaimniecībā derīgo augu selekcija un bioķīmija, R., Zinātne, 89.-93.lpp.
  • Dimza I., Skrīvele M., Jansone - Henkuzene I., 1995. The Effect of Pruning Treatments on Different Apple Cultivars // Sodo augalu selekcijos u˛daviniai ir perspektyvos. Confer.: Task and Perspektivities orcha’d Plant Breeding, Babtai, pp. 124-132.
  • Skrīvele M., Blukmanis M., Ikase L., Kaufmane E., Ruisa S., Strautiņa S., 1995. Fruit breeding problems in Latvia.// Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, N 5/6, pp. 109-113.
  • Skrīvele M., 1996. Studies on the apple cultivar ‘Ilga’.// Zinātniskā konference "Problems of fruit plant breeding", Jelgava, 1996.gada 30. - 31.maijs.
  • Blukmanis M., Ikase L., Kaufmane E., Ruisa S., Strautiņa S., Skrīvele M., Rashal I., 1997. Pēteris Upītis (1896-1976), horticulturist and breeder.// Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, vol. 51, N 1/2, pp. 88-91.
  • Skrīvele M., Dimza I., 1997. The cropping of 15 apple cultivars on two rootstocks.- Modern orchards: achievements and tendencies (collection of scientific articles), Babtai, Lithuania, pp. 17-22.
  • Skrīvele M., Berlands V., Dimza I., Rubauskis E., 1998. The response of the three apple cultivars to moisture regime treatments.- Horticulture and vegetable growing Sc. Works of the Lith. Inst. of Hort. and Lith. Univ. of Agric., 17(3), pp. 256-263.
  • Skrīvele M., Ikase L., Kaufmane E., 1998. Horticulture in Latvia.- Proc. of the International Conf., November 19-21, Lublin, pp. 205-209.
  •  Skrīvele M., Berlands V., Dimza I., Rubauskis E., 1999. The effect of drip irrigation - fertigation and sawdust mulch on the growth of apple trees in an intensive orchard. Fruit Growing Today and Tomorrow. Dobele HPBES, p. 7 - 21.
  •  Skrīvele M., Kaufmane E., Ikase L. 1999. 'Lāse' and 'Minjona' - two new, promising Latvian plum varieties. Fruit Growing Today and Tomorrow. Dobele HPBES, p. 42 - 50. 
  • Skrīvele M., Ikase L., Kaufmane E., Blukmanis M., u.c. , 1999. Ilustrēts augļu koku un auglāju šķirņu katalogs. Valsts Dobeles DSIS, Dobele, 323.lpp.
  • Skrīvele M., Strautiņa S., Ikase L., Kaufmane E., Ruisa S. u.c., 2000. Intensīvas augļkopības rokasgrāmata. Valsts Dobeles DSIS, Dobele, 281.lpp.
  •  Skrīvele M., Dimza I., Rubauskis E., 2000. The cropping of several apple cultivars as influenced by various rootstocks. Proceedings of International Conference "Fruit Production and Fruit Breeding". Polli. Estonia. pp. 100 - 103.
  •  Skrīvele M., Rubauskis E., Strautiņa S., Dimza I., Berlands V. 2001. Augsnes mitruma režīma regulēšanas risinājumi intensīvos augļu un ogu dārzos. II Pasaules Latviešu Zinātnieku kongress. Tēžu krājums. - Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 470 - 477.
  •  Rubauskis E., Dimza I., Skrivele M., Berlands V., 2002. Nozīmīgāko abiotisko faktoru ietekme uz ābeļu augšanu izmēģinājumā ar fertigāciju un mulču. LLMZA. Agronomijas vēstis. - Nr. 4. – Jelgava, LLU. 83 – 87.
  • Rubauskis E., Skrivele M., Dimza I., Berlands V., 2002. The response of apples trees to fertigation and mulch. Scientific works of the Lithuanian Institute of Horticulture and Lithuanian University of Agriculture. Horticulture and Vegetable Growing. 21 (3). 126 – 133.
  • Rubauskis E., Skrivele M. 2006. The yield and growth of apple tree cultivar ‘Auksis’ on different rootstocks in     Latvia // Horticulture and Vegetable Growing: Scientific works of the Lithuanian Institute of Horticulture and Lithuanian University of Agriculture. Nr. 25 (3). – Babtai: Lithuanian Institute of Horticulture, 199 – 206.
  • Rubauskis E., Skrivele M., Dimza I., Berlands V. 2004. The influence of rootstock B 9 on apple growing and yields, as influenced by mulching and fertigation // Proceedings of the First International Symposium on ROOTSTOCKS FOR DECIDUOUS FRUIT TREE SPECIES. Acta Horticulturae Nr. 658., Volume 1. – Leuven: ISHS, 251 – 256.
  • J.Kārkliņš, M.Skrīvele, E.Kaufmane, L.Ikase. Plūmju šķirnes. Rīga, 2007., 204.lpp.

Pētnieciskie projekti:

  • M. Skrīvele (projekta vadītāja). Sēkleņaugu selekcija (1991 – 1993).
  • E. Kaufmane (projekta vadītāja), M. Skrīvele (izpildītāja). Augļu koku un ogulāju selekcija. Latvijas Zinātnes padome (1991 - 1993), (1994 - 1996), (1997 -2002)
  • M. Skrīvele (valsts nozīmes pētījumu programmas vadītāja). Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izveide un realizācija (1997 -2002).
  • Integrētai audzēšanai piemērotu augļaugu šķirņu selekcija un tehnoloģiskā izpēte, ZP grants, 2002-2006, izpildītāja
  • Augļaugu šķirņu novērtēšana bioloģiskajā lauksaimniecībā, ZM projekts, izpildītāja, 2005-2007-01-12 
  • Latvijas lauksaimniecības nozares un lauksaimniecības zinātnes attīstības stratēģija, ZM projekts, izpildītāja, 2006
  • Kvalitātes faktoru izvērtēšana Latvijā audzētās augļu produkcijas patēriņa veicināšanai, ES 05-05, 2005-2006, izpildītāja
  • Kultūru un šķirņu struktūras kvantitatīva un kvalitatīva izvērtēšana Latvijas augļu un ogu dārzos, ZM projekts, 2005, vadītāja

Valasprieks

Viss, kas saistīts ar dabu, darbu dārzā, arī dārzkopības vēsturi.

Fotoalbums