Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes
Meklēt šajā serverī

Aldonis VĒRIŅŠ


Aldonis VĒRIŅŠ
Žurnāla «Dārzs un Drava» galvenais redaktors
 
Žurnāla «Dārzs un Drava»
Redakcija
Tālr./fakss  +371 67620562
 
Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe                                  
Rīgas raj. LV 2166                     
 
 
Dzimis: 1929.gada 6. janvārī, Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā, Latvijā


Intereses selekcijas joma:

  • Gladiolu selekcija
  • Tulpju, muskaru, īrisu, cīrulīšu un peoniju selekcija
 

Galvenais sasniegumi:

  Kopā 157 autorapliecības par gladiolu šķirnēm.

Patentdokumentu izlase:

258 'Dave's Memory', 401 'Mātes Sirds', 400 'Maruta', 427 'Prof. Parolek', 400 'Bestseller', 400 'Smiltene', 414 'Darling', 415 'Golden Ecstasy', 427 'Pretty Woman', 441 'Pavasaris', 266 'Royal Silk', 468 'Vakara Meitene', 377 'Janus Song', 399 'Brūnā Burve'.
 
      

Aldonis VĒRIŅŠpar selekcionāra darbu:

Zinātniskajā darbā vislielākie panākumi gūti gladiolu selekcijā, jo šai puķu kultūrai esmu veltījis vairāk nekā 50 mūža un darba gadus, un gladiolām izveidota gan precīza audzēšanas kultūra, gan arī augu aizsardzības sistēma.
Vislielākie panākumi gūti jaunu gladiolu šķirņu izveidošanā, selekcionējot Latvijas apstākļiem izcili piemērotas gladiolu šķirnes. No vairāk nekā 400 jaunizveidotajām gladiolu šķirnēm 157 šķirnes reģistrētas starptautiskajā gladiolu reģistrā. Vislielāko starptautisko atzinību esmu saņēmis 2000. gadā, kad lielajā simpozijā, kurā tika izvērtētas labākās šķirnes pasaulē, no 304 labākajām šķirnēm 47 jeb 15,5 procenti bija manis selekcionētas. Nevienam pasaules klases selekcionāram nebija ne tuvu tik daudz!
Starptautiski vislielāko atzinību ieguvusi manis izveidotā sīkziedu gladiolu šķirne 258 'Dave's Memory': melnziedu gladiola ar sidrabainām ziedlapu maliņām; kam līdzīgas pasaulē nebija nevienas un kas kalpojusi par izejmateriālu desmitiem pasaules klases šķirņu veidošanā. 15 gadus šī šķirne bija ne vien labākā savā krāsu grupā, bet trīs gadus pēc kārtas tika atzīta par gladiolu favorīti visā gladiolu selekcijas laikā kopš 1847. gada. 2001. gadā šī šķirne ierakstīta visas pasaules gladiolu godazālē Ņujorkā. Pagaidām no visas Austrumeiropas šādu godu izpelnījusies tikai 'Dave's Memory'.
Augstu atzinību – diplomus, goda rakstus, atzinības sertifikātus – saņēmušas vairāk nekā 60 manis izveidotās gladiolu šķirnes. Nosaukšu tikai dažas iecienītākās: 401 'Mātes Sirds', 400 'Maruta', 427 'Prof. Parolek', 400 'Bestseller', 400 'Smiltene', 414 'Darling', 415 'Golden Ecstasy', 427 'Pretty Woman', 441 'Pavasaris', 266 'Royal Silk', 468 'Vakara Meitene', 377 'Janus Song', 399 'Brūnā Burve'.
Selekcijā esmu nodarbojies arī ar tulpēm, muskarēm, īrisiem, cīrulīšiem un peonijām, kur ir arī daudzas starptautiskos reģistros iekļautas šķirnes. Starptautiski ļoti atzinīgi novērtēta lašrozā ziedu cīrulīšu šķirne 'Blushing Girl', kurai līdzīgas līdz šim pasaulē nebija.
 
Dažas galvenās atziņas gladiolu krustošanā un jaunu šķirņu izveidošanā
 
Četrdesmit darba gados gladiolu selekcijā veikti vairāk nekā 4600 krustojumu, iegūts vairāk nekā pusmiljons hibrīdo sēklu, izaudzēts vairāk nekā 300 000 hibrīdo sēklaudžu, no kuriem atlasītas pāri par 400 perspektīvu šķirņu. Savukārt no pēdējām 157 reģistrētas Starptautiskajā gladiolu šķirņu reģistrā.
Viss lielais hibridizācijas un selekcijas darbs ar gladiolām veikts ne tikai jaunu labāku šķirņu izveidošanai, bet arī lai pārbaudītu daudzu pasaules gladiolu selekcijas darbā izplatītu viedokļu un atziņu pārbaudi, kas selekcionāram nav šķitušas īsti patiesas.
Tā kā aktīvs selekcijas darbs gladiolu kultūrā ilgst jau vairāk nekā 150 gadu /kopš 1847.gada/ un to selekcijā gandrīz 100% izmanto jau esošās šķirnes, tad selekcionāram atliek tikai izvēlēties vispiemērotākos vecākaugus, lai iegūtu hibrīdus ar vēlamajām dekoratīvām un citām īpašībām. Iedarbība uz gladiolu šķirnēm un to hibrīdiem ar dažādām mutāciju izraisošām ķīmiskām vielām /piemēram, kolhicīnu
u.c./ un dažādiem starojumiem, visā pasaulē izrādījās neefektīva. Ja ticēt literatūras datiem, tad šādā veidā līdz dekoratīvajai dārzkopībai nonākušas tikai pārdesmit šķirnes / būtībā apstrīdams arī šis skaitlis! /.
 
Krustojumi, kas veikti lai pārbaudītu izplatītākās „patiesības”:
 
1 Apgalvojums – izvēloties pareizus vecākaugus, iespējam gandrīz precīzi paredzēt jauno hibrīdšķirņu īpašības.
   Atbilde.         Vairāk nekā 2150 manu krustojumu pierādījis, ka šis apgalvojums ne tuvu neatbilst patiesībai, jo gladiolu genoms ir tik bagātīgs un vispusīgs, ka iepriekš paredzēt krustojuma rezultātu ir pilnīgi neiespējami. Līdz ar to daudzu gladiolu selekcionāru (S.Lebedinska, K. Vāgnera, A. Jevdokimova u.c.) apgalvojumus uzskatu par nepamatotiem un praksē nepierādītiem.
 
2. Apgalvojums - daudzu pasaules valstu gladiolu autoritātes regulāri publicē gladiolu šķirņu nosaukumus ar tiem sekojošiem vecākaugu aprakstiem, uzskatot, ka selekcionāru dotie šķirnes vecākaugi atbilst patiesībai.
 
   Atbilde.                  Šo apgalvojumu apšaubu par 70 – 80%, jo vairāk nekā 1780 manos krustojumos pierādījies, ka jaunajos hibrīdos tikpat kā nav nevienas īpašības no vecākaugiem, kā arī no vecākaugu vecākiem, vecvecākiem un pat vecvecvecākiem! Piemēram, manai pasaules klases sīkziedu gladiolu šķirnei Dave s Memory , izmantojot visu pasaulē atrodamo literatūru, izdevās sastādīt vecākaugu karti sešās paaudzēs, kur skaidri redzams, ka pat tālajos senčos nav nevienas sīkziedu šķirnes un šķirnes ar sarkaniem ziediem! Tātad G.Mendeļa likumi nav darbojušies? Tāpat nevienā sencī nebija sudrabotas apmalītes ap ziedlapām. Toties šodien daudzās pasaules valstīs / ASV, Krievijā, Anglijā, Latvijā u.c./, kur selekcijā izmantota mana šķirne Daves Memory iegūtas desmitiem skaistas sīkziedu šķirnes ar tumši sarkaniem ziediem un sudrabotām apmalītēm. Par selekcionāru negodprātīgu rīcību ( tikai viens piemērs ) liecina selekcionāra A. Jevdokimova darbošanās gladiolu selekcijā, jo viņš savā lielajā gladiolu laukā apputeksnēja ikkatru skaistu ziedvārpu, neievērojot ne mazāko izolāciju, nezinot jaunā hibrīda tēva augus, kā arī neņemot vērā kukaiņu līdzdarbošanos „selekcijas” procesā. Katru gadu viņš izsēja desmitiem tūkstošiem šo hibrīdu sēklu, vēlāk atlasot labākos / kādu arī netrūka! / un dodot tiem vārdus. Savā laikā Padomju Savienībā puķkopji audzēja vairākus simtus šī selekcionāra gladiolu šķirņu, kurām bija arī publicēti vecākaugi, jo šī selekcionāra devīze bija vienkārša – „ka tik būtu laba ,šķirne, vecākaugus mēs piemeklēsim!”. Protams, var jau arī tā strādāt, bet šādi selekcionāri jauc galvas nopietnam selekcijas darbam.
Secinājums - gladiolu šķirņu vecākaugu pārus pasaules gladiolu literatūrā nevar uzskatīt par patiesības etalonu.
 
3. Apgalvojums. Daudzi pasaules klases gladiolu selekcionāri apgalvo, ka auga ziedvārpas apakšējo ziedu apputeksnēšana visā vairumā dod hibrīdos pēcnācējus ar mātesauga īpašībām, bet apputeksnējot augšējos ziedus / piemēram no 7. līdz 10./ - jaunie hibrīdi vairumā dod tēva augam līdzīgus hibrīdus.
    Atbilde. - Mani 843 krustojumi vairāk nekā 20 gadu laikā šo apgalvojumu nepierādīja. Tika izsētas pāri par 50 000 sēklas, bet šis apgalvojums absolūti netika pierādīts.
 
Kādi secinājumi iegūti 40 darba gados gladiolu selekcijā?
 
1.  Vecākpāru izvēlei ir izcila nozīme. Pat neraugoties uz to vai vecāku „biogrāfijas” ir precīzi zināmas. Pareizus vecākaugus var izvēlēties tikai lielā, izcilā kolekcijā, kur savāktas labākās gladiolu šķirnes no visas pasaules. Manā aktīvajā darba laikā gladiolu kolekcija nekad nebija mazāka par 500 – 600 augstas klases šķirnēm, kas regulāri tika vāktas gan Eiropā, gan Amerikā. 70 – to gadu sākumā ASV gladiolu selekcionāri bija krietni pārāki par visiem pārējiem pasaules gladiolu selekcionāriem. Man 70 – to sākumā izdevās ievest kā pirmajam Latvijā /arī PSRS/ gandrīz visas augstākās klases amerikāņu selekcijas gladiolas un līdz ar to sākās mūsu selekcionāru straujš izaugsmes kāpinājums.
2.  Vecākpāru izvēle. Vecākpāru izvēlē, ilgajos darba gados noskaidroju patiesības, kuru ievērošana selekcionāram garantē panākumus:
a) šķirnei jābūt pēc iespējas veselīgai un izturīgai. Ļoti skeptiski un ar neticību raugos uz zinātniekiem – selekcionāriem ( ne tikai gladiolu frontē! ), kas vēl šodien raksta, ka izaudzēs „slimību neieņēmīgas šķirnes”! Tā ir utopija! Jācenšas izaudzināt iespējami slimību neieņēmīgas šķirnes – tas ir iespējami un ticami.
       b) Vecākpāru ziedvārpās nedrīkst būt mazāk par 22 – 24 atsevišķiem ziediem. Izmantot šķirnes ar strupām ziedvārpām /            mazāk par 16 – 17 ziediem / nevajadzētu, jo šī īpašība ir gandrīz nepārvarama un ilgstoši iedzimtīga.
       c) Ziedvārpā ziediem jābūt sakārtotiem ideālā kārtībā, jo neregulāra ziedvārpa ( lai arī cik skaists būtu atsevišķš zieds! ) ir iedzimstoša īpašība.
       d) Vislielāko hibrīdu daudzveidību dod sēklas, kas iegūtas no 3. līdz 7. ziedam. Arī tēva auga putekšņus vajadzētu ņemt no tiem pašiem ziediem.
       e) Ļoti lielu hibrīdu daudzveidību dod šķirnes, ja mātesaugs / tēva augs audzis līdz tam stipri atšķirīgās vietās. Piemēram, par mātes augu/ tēvaaugu izvēlēta šķirne, kas jau augusi manā kolekcijā, bet par tēva augu/ mātesaugu izvēlēta šķirne, kas krustošanas gadā manā dārzā aug un zied pirmo reiz / piemēram, augs izaudzis no bumbuļsīpola, kas ievests no Amerikas un manā dārzā zied pirmo gadu /.
       f) Vislabākie rezultāti jaunu šķirņu veidošanā iegūti tad / apmēram 890 krustojumu/, ja sakrustoti tikko iegūtie perspektīvie hibrīdi, kā arī tad, ja tikko iegūtais perspektīvais hibrīds tiek sakrustots ar tikko no ārzemēm ievestu labu un teicamu šķirni, kas nav ilgstoši audzēta mūsu apstākļos. 

Izglitiba:

  • Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultāte, 1954

Darba gaitas:

  • LVU botāniskā dārza direktors, 1953–1955
  • Valmieras rajona kopsaimniecības «Zelta Druva» priekšsēdētājs, 1955–1959
  • Literārais līdzstrādnieks žurnālā «Druva», 1959–1961
  • Valsts Dabas muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, 1962–1964
  • Zinātniskais līdzstrādnieks žurnālā «Draugs», 1965–1966
  • Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības priekšsēdētājs, 1967–1970
  • Nodaļas redaktors un galvenā redaktora vietnieks žurnālā «Druva» un «Lauku Dzīve», 1971–1977
  • Nodaļas redaktors žurnālā «Dārzs un Drava», 1978–1981
  • Zinātniskais darbs gladiolu selekcijā un agrokultūras pētījumos, 1982–1988
  • Zinātniskais konsultants žurnāla «Dārzs un Drava» redakcijā, 1989-1999
  • Galvenais redaktors žurnālā «Dārzs un Drava»,  kopš 1999. gada

Apbalvojumi:

  • Pētera Dindoņa goda medaļa par sasniegumiem gladiolu selekcijā, 1990
  • Atklātā sabiedriskā fonda «Tēvzeme» goda balva par mūža ieguldījumu Latvijas puķkopības attīstībā (1999) – pirmajam Latvijā
  • Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (1999) par mūža ieguldījumu Latvijas puķkopības attīstībā
  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktors Dr.biol.h.c., 2001
  • Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks,   2005   
  • Starptautiskā gladiolu Goda zāle Ņujorkā. Ievēlēts 2003. gadā – pirmais un pagaidām vienīgais no Latvijas un no visas Austrumeiropas
  • LR IV šķiras Atzinības krusts, 2008
  • LR Ministru kabineta balva par nozīmīgu ieguldījumu puķkopības attīstībā Latvijā, 2008

 

  • 42 goda raksti un diplomi: Latvijā, Igaunijā, Krievijā, ASV un citās valstīs – par izcilu gladiolu šķirņu izveidi.

Darbiba profesionalas biedribas:

  • Latvijas dārzkopības, selekcionāru un dendrologu biedrību biedrs
  • Starptautisko gladiolu, īrisu un peoniju biedrību biedrs
  • Maskavas gladiolu audzētāju biedrības biedrs
  • Regulāri par selekcijā gūtajiem panākumiem un atziņām esmu referējis Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas un Krievijas puķkopju un dārzkopju zinātniskajās konferencēs

Publikacijas:

Līdz 2007. gada maijam uzrakstītas 273 publikācijas, kas var pretendēt uz populārzinātnisku vai zinātnisku publikāciju statusu. Publikāciju kopskaits pārsniedz 1050; lielākoties tās ir raksturojamas kā dārzkopības atziņas, pasniegtas populārā valodā.
 
Nozīmīgākās publikācijas
  • Pārskats par meloņu kultūru brīvā dabā Latvijas PSR. LVU Botāniskā dārza raksti, XV, Nr.1, 1954. 27 lpp.
  • LVU botāniskais dārzs. Sastādītājs un daļas autors. Rīga,  Liesma, 1955. 244 lpp.
  • Latvijas PSR savvaļas dekoratīvie augi». LZA BD rakstu krājums Daiļdārzniecība, IV, Rīga, 1962. 31 lpp.
  • Daži dekoratīvie savvaļas floras augi Latvijā. Pirmās zinātniskās konferences darbi par augu resursu izpēti un bagātināšanu Baltijas valstīs un Baltkrievijā. Viļņa, 1963., kr. val.
  • Ziedošais mūžs». Latvijas dārzkopības tēva Pētera Dindoņa piemiņai. Rīga, Liesma, 1967. 48 lpp.
  • Puķkopība. Āra puķes. Sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1967. 352 lpp.
  •  Mācību līdzekļa kursiem «Puķkopība» sastādītājs un daļu autors. Rīga, Liesma, 1968. 240 lpp.
  • Apstādījumi laukos. Sastādītājs. Rīga, Liesma, 1969. 350 lpp.
  • Perspektīvu mazizplatītu tulpju šķirņu introdukcijas rezultāti. - Grāmatā «Augu introdukcija un selekcija». Rīga, Liesma», 1972.
  • Narcises. Daļas autors. Rīga, Liesma, 1979.
  • Gladiolu Avīze. Rīga, 1998. 64 lpp.
  • Latvijas selekcionāru ziedi». Daļas autors. Rīga, Jumava, 1999. 160 lpp.
  • Īrisu Avīze. Rīga, 1999. 64 lpp.
  • Peonijas. Rīga, 2007. 64 lpp.

Fotoalbums